Galvenā šis grāmatas doma ir tā, ka viss pasaulē ir cieši saistīts, gan cilvēki, gan lietas ir viens vesels, un to sauc par “Pasaules dvēseli”. Tajā viss atgriežas un no turienes viss nāk, un radītājs un radītais ir viens. Un ir tāda valoda, ko saprot visi – tā ir Pasaules valoda un tajā runā sirds. Pasaules dvēseles ideja ir tā, ka mēs esam savstarpēji saistīti un atbildīgi par visu, kas šai pasaulē notiek. Tā nāk no senās alķīmijas. Mēs dzīvojam dzīvi, kas pārbagāta simboliem, ka visam, kas notiek, ir sava nozīme. Ja mēs šo nozīmi nezinām, tad var likties, ka lietas notiek it kā par spīti visam.
Autors mudina katram sekot savam aicinājumam un neieslīgt mietpilsoniskā. (piemēram, ja Santjago nebūtu devies ceļā un visu pametis, viņš visu savu mūžu tikai ganītu aitas, nepiepildot savu dzīvi). Dzīve ir devīga pret tiem, kas seko liktenim pa pēdām.
Vispopulārākā grāmatas atziņa ir: „Īstenot savu likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums. Viss kalpo vienam. Ja tu kaut ko vēlies, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai tev palīdzētu.”
Visa grāmata sastāv no domu graudiem, ar kuru palīdzību autors lasītājiem māca, kā dzīvot, piemēram:…