Pēcoperācijas sāpes un analgēzija bērna praksē

Galvenā pēcoperācijas aprūpe un sāpju remdēšana.
Pārsējiem un pārsienamajiem materiāliem ir jābūt ļoti labi nostiprinātiem, citādāk bērns var izraut vai arī izjaukt pareizo stāvokli. Lielākoties pēc ķirurģiskām darbībām izmanto marli, kas tiek apsieta ar labi līpošu plāksteri un drēbes gabaliņu apkārt, protams attiecīgi jāskatās kurā ķermeņa daļā tika veikta operācija.
Pēc anestēzijas visi bērni tiek ļoti uzmanīti, līdz pilnībā atgūstas, tas protams neatšķiras no pieaugušo aprūpes, bet komplikācijas bērnos var izplatīties ļoti ātri un radīt neapturamas un bēdīgas sekas, tāpēc māsiņas loma, bērna atlabšanas procesā ir ļoti nozīmīga- ļoti svarīgi, lai pacients, atlabšanas laikā grozītos gultā, cik daudz vien iespējams, lai nerastos izgulējumi, maziem un vārgiem bērniem speciālisti nozīmē masāžas kursu..
(Robert E. Gross, William E. Ladd. 1953)

Sāpes
Pirmajā pēcoperācijas dienā 75% bērnu jūt sāpes. Atbilde uz sāpēm ir individuāla katram pacientam. Medicīnas personālam bieži rodas problēmas, novērtējot sāpju intensitāti dažāda vecuma bērniem, jo bērns sāpēs var būt kluss, atturīgs- nevēlas palikt slimnīcā, satraukt vecākus.
Sāpju simptomi jaundzimušajam var izpausties ar uzvedības pārmaiņām- uzbudinājums (var būt nomākums), raudāšana, grimases straujas roku un kāju kustības. Fizioloģiskā reakcija- tahikardija, tahipnoja, svīšana. Hormonālā atbildes reakcija- paaugstināts kateholamīnu, glikagona, kortizola, glikozes, laktāta, piruvāta līmenis.
(Allarda I., Kviļūna D. 2008)
…