27. Ēdienkarte 12 mēn bērnam ar dabīgu barošanu. Barošanas skaits 5x, ik 4 stundas dienā. Kopējais ikdienas ēdiena apjoms=800+50(n-2) vai 1/8no ķermeņa masas, tuvāk i gadu vecumam 1/9.
Tehnika: Bērns cieši pie mātes. Bērna sejai, pleciem un vēderam jābūt vērstiem pret māti, galvai un ķermenim jāatrodas uz vienas līnijas. Mātei bērna ķermenis jāatbalsta no apkašas. Mātei ar krūts galu ir jāpieskaras bērna mutes kaktiņam vai vaidziņiem, tas būs kā uzaicinājums uz kārtējo maltīti, šādi ierosinās meklēšanas instinkts un bērns atvērs muti. Mutei ir jābūt pilnai ar krūtsgalu tā, lai žokļu m būtu pilnīgi nodarbināti līdz pat ausij. Galva jāatliec, lai zods pieskartos pie krūts, tā nodrošina N elpošanu.
Māte nedrīkst pārtraukt barošanu kamēr bērns to nav pārtraucis. Parasti sākumā zīdīšanas ilgums 5-7min vēlāk 30min. Lielāko daļu piena bērns izzīž pirmajās 5-6min, bet turpmākās 10-15min pilnīgi iztukšo krūti. Pēc barošanas bērns jātur vertikālā stāvoklī un jāgaida atraudziņa.
Neiznēsāta bērna ēdināāsna. Barošanas veidu nosaka gestācijas vecums un svars. Īpaša vērība jāvelta bērniem, kuriem svars mazāks par 1500g. Jāizvēlās piesardzīgs barošanas plāns. Ja bērns pats nevar zīst, mātei piens no krūtīm jāatslauc vismaz 8xdienā.
Māte dažus pilienus var atslaukt un atstāt uz krūts gala, lai bērns to varētu nolaizīt. Lai veicinātu zīšanas kustības, bērnam dod māneklīti.
Papildēdiena ieviešana ne ātrāk kā 4.mēn un ne vēlāk kā 6.mēn vecumā. Lai to veiktu ir jāzina: zīdaiņa esošais ēdināšanas veids(dabīgais, mākslīgais, jauktais); ģimenes anamnēze-aleriģiskas saslimšanas abiem vecākiem, īpaši mātei; jaunieviestā ēdiena kvalitāte, kvantitāte; optimāls olbaltumvielu daudzums. Pārmērīgs olbaltumvielu daudzums rada slodzi nierēm, zarnu traktam, imūnai sistēmai, rodas ūdens-sāļu vielmaiņas traucējumi, kas klīniski izpaužas ar apetītes izmaiņām, alerģiskām reakcijām.
Piebarojumu nevajag dot starp ēdienreizēm. Jaunu ēdienu nevajag sākt dot, ja bērns ir slims vai nejūtas labi, tad būs grūti novērtēt bērna reakciju uz jauno ēdienu.
Var sākt piebarošanu ar dārdzeņu biezeņiem (kartupeļi, puķkāposti, burkāni, kāļi, ķirbji). Kā arī pamēģināt sulas un augļa biezeņus. Aglutēna piena putra (rīsu, griķu, auzu, kukurūza, prosa). Glutēna saturoša piena putra (kviešu-mannā, auzu pārslu, miežu). Dārzeņu biezenis – spināti. Augu eļļa. Gaļa – tītara, truša, vistas, liesa cūkgaļa, aita, jaunlops. Kefīrs, jogurts lakto. Pākšaugi (zirņi, pupiņas). Sausiņi, cepumi. Sviests, saldais krējums. Rupjmaize. Biezspiens. Siers. Cieti vārīts olas dzeltenums
…