Penicilīnu lietošanas principi pediatrijā

Antibiotiku penicilīnu producē dažādas zaļā pelējuma sēņu sugas (Penicillium notatum, Penicillium chrysogenum u.c.) Penicilīni pieder pie beta laktāma antibiotikām (a/b), to struktūras pamatā ir beta laktāma gredzens. Lai gan tagad ir iegūtas daudzas a/b, penicilīni pēc to kopējām īpašībām ( augsta aktivitāte, zema toksicitāte un izraisa maz blakusefektus) ir uzskatāmi par vienu no labākajām antibiotikām

PENICILĪNU PRETMIKROBĀ DARBĪBA

Penicilīni spēj kavēt baktēriju šūnas sieniņas veidošanos, pie tam visizteiktāk baktēriju augšanas un vairošanās fāzē, kad bojātā sieniņa neiztur šūnas iekšējo spiedienu un baktērija lizējas. Tāpēc penicilīnu efekts samazinās, lietojot citus pretmikrobu līdzekļus, kuri pārtrauc mikrobu vairošanos (piem., tetraciklīnus, levomicetīnus, sulfanilamīdus).
Penicilīni aktivē arī baktēriju autolīzes sistēmu. Enterokokiem un dažiem stafilokoku celmiem penicilīni kavē baktērijas šūnas sienas olbaltumvielu sintēzi, bet nespēj aktivēt autolītiskos enzīmus. Pret šiem mikroorganismiem penicilīni darbojas bakteriostatiski, un, lai panāktu vēlamo antibakteriālo efektu, terapijā jāpievieno kāds cits baktericīds preparāts, piem., aminoglikozīdu grupas a/b.…