Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:862052
 
Author:
Evaluation:
Published: 21.03.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Not used
Extract

Uzņēmums ir sociālā sistēma, kuras svarīgākais elements ir cilvēks. Cilvēks ir uzņēmums radošais gars. Šī radošā pieeja ir pamats uzņēmuma attīstībai. Pareiza personāla vadīšana ir visu uzņēmumu aptverošs uzdevums. Vadītājs vada darbiniekus un ir atbildīgs par tiem. Personāla vadīšana ir uzņēmums vadības rokās. Tā ir augstākā instance, no kuras izriet visas rīkojumu un lēmumu pilnvaras. Tādēļ tā uzņemas visa uzņēmuma risku un atbildību. Tāpēc ir saprotams, ka vadībai ir jāpieņem svarīgi lēmumi. Uzņēmuma vadībā nonāk informācija, uz kuras pamata tiek izstrādāti lēmumi, lai pēc iespējas ātrāk un labāk sasniegtu nosprausto mērķi.
Pastāv vairāki būtiski iemesli, kādēļ nepieciešama personāla vadīšana:
• atsevišķu darbinieku darba spējas izpaužas atšķirīgi;
• pastāv dažāda veida profesionālās zināšanas;
• atšķirīgi izpaužas darbinieku motivācija;
• pastāv darbinieku personības pazīmju atšķirības.
Vadīšanas uzdevumi ir atkarīgi no vadības līmeņa, un to izpildīšana var būt atkarīga no dažādiem vadības stiliem un metodēm.

Vadības stils – paņēmienu kopums, ar kura palīdzību vadītājs iedarbojas uz padotajiem, lai efektīvi veiktu savas funkcijas.
Pastāv dažāda veida vadības stili. Tos var iedalīt šādi:
• autoritatīvais stils (autoritārais jeb vienpersoniskais, direktīvais);
• liberālais vadības stils (konsultatīvais vadības stils);
• demokrātiskais stils (koleģiālais).

Autoritatīvais vadības stils.
Šim vadīšanas stilam ir raksturīga lēmējvaras koncentrēšanās vadītāja rokās. Diktatorisks vadīšanas stils, kam raksturīga orientēšanās tikai uz tiešajiem darba jautājumiem, ignorējot padoto vajadzības. Ikviens lēmums tiek pieņemts centralizēti, un darbiniekiem tiek dots rīkojums vai pavēle tā izpildei. Vadītājs turas pie principa – mērķa sasniegšana par katru cenu.
Šajā gadījumā padoto domas vadītāji neuzklausa, tikai dot detalizētus rīkojumus. Jo uzskata, ka vadītājs visu zina vislabāk un liek padotajiem rīkoties labākajā no iespējamiem veidiem. Vadītājs ir autoritāte, kurai neviens nedrīkst iebilst. Stingri kontrolē darba izpildi un soda darba neizpildes gadījumā. Darba rezultāti galvenokārt atkarīga no vadītāja kompetences, spējām un pieredzes.



Informācija, ko saņem vadītājs, tiek vākta noteiktā veidā un pasniegta tam noteiktā formā. Tam ir pozitīva īpašība – dati tiek sagrupēti un apstrādāti, tas atvieglo vadītāja darbu. Taču vadītājs nekonsultējas ar padotajiem un neuzklausa to viedokli, tāpēc viņam nav iespējams uzzināt par neformālām norisēm kolektīvā un darba procesā. Ar laiku var atklāties, ka sistēma nav piemērota darbam, jo vadītājs to veidojis pēc saviem ieskatiem, bez pilnīgas informācijas par tās darbību.
Katra darbinieka darba vietu, uzdevumus un to izpildes paņēmienus iepriekš nosaka vadītājs un liek izpildītājam rīkoties, vadoties pēc šiem izstrādātājiem noteikumiem. Šādi rīkojumi nav elastīgi un, ja netiek laikus pārskatīti, var neatbilst apkārtējās vides un sistēmas stāvokļa prasībām. Vienpersoniskas vadīšanas gadījumā netiek pieļauta atsevišķu darbinieku iniciatīva un tiek ignorētas darba kolektīva locekļu domas. Labākajā gadījumā darbinieki var iesniegt priekšlikumus, bet par to lietderīgumu un ieviešanu lemj vadītājs vienpersoniski.
Faktiski komunikācija notiek vienā virzienā – no vadītāja uz padotajiem. Šāds stils prasa bezierunu pakļaušanos vadītāja lēmumiem un to izpildīšanu bez kādām atkāpēm. Vadītājs cenšas personīgi uzslavēt vai kritizēt katra darbinieka paveikto. Viņš turas nomaļus no darba kolektīva un piedalās tikai tad, ja kaut kas jādemonstrē.
Tomēr šāds vadītājs daudz strādā un liek strādāt arī citiem. Autoritārais vadītājs tiecas uz centralizētu vadīšanu un savā darbībā lieto likumīgo, stimulējošo un sodīšanas varu. Šāds vadītājs organizācijā nodrošina darbu izpildes operativitāti un darbības koordināciju, ātrāk var pārkārtot organizācijas struktūru. Taču tas rada aizvainojumu un neapmierinātību padotajos.
Kā redzams šī vadīšanas stila aprakstā, tam ir daudz pretrunīgu iezīmju, kas traucē darbinieku attīstību un izaugsmi. Cilvēki, kas nevēlas atrasties saspringtā gaisotnē bieži vien aiziet no šādas darbavietas. Autoritārā vadītāja vadītā darba kolektīvā ir vērojama liela personāla mainība.
Starp vadītāju un padoto ir nepārvarama barjera. Tas norāda uz šī vadīšanas stila nepiemērotību ikdienas darbam, tomēr jāatzīst, ka ir situācijas, kurās vadītājam ieteicams vienpersoniski pieņemt lēmums. Ne vienmēr grupas darbinieki ir gatavi pārrunām ar līderi un līdzdalībai vadīšanas procesā. Tas parasti ir atkarīgs no darbinieku izglītības, kompetences un kvalifikācijas līmeņa.
Tomēr atsevišķās struktūrās šis vadīšanas stils ir ļoti svarīgs. Piemēram, tādās organizācijās kā ugunsdzēsēju, policijas, kur ir nepieciešama operatīva darbība, spēja ātri reaģēt.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register