Personība veidojas divu veidu faktoru – iekšējo un ārējo ietekmē. Iekšējie ir bioloģiskie, ģenētiski nosacītie, patība, vajadzību un motivāciju sistēmas. Ārējā – vide, ko var iedalīt: mikrovide ( ģimene, dzīves vieta, cilvēki tuvumā u.c. ), makrovide (sabiedrība, kultūrvide, zīmes, simboli, priekšmeti un to pielietojums, iepriekšējo paaudžu pieredze, morāle, audzināšana, kas veido ievirzes cilvēka psihē).
Personības individuālo faktoru raksturo CNS tips (temperaments), kas iedzimst, kā arī noteikts genotips (pazīmju kopums).
Cilvēka organisms satur aptuveni 100 000 gēnu, no kuriem 50 000 līdz 70 000 ir iesaistīti smadzeņu funkcijās. Gēni kontrolē smadzeņu neironu raidītājus un uztvērējus, starp kuriem pa miljardiem dažādu ceļu notiek impulsu pārraide. Taču šo ceļu spēcīgi ietekmē vide.
Gēns nav garantija, bet gan tikai lielāka varbūtība, ka cilvēkā attīstīsies noteikta rakstura iezīme. Lai gēns izpaustos, videi tas ir daudzreiz jāieslēdz. Zinātnieki veikuši lielu darbu, lai noteiktu, kuras rakstura īpašības var iedzimt un kuras rodas sociālas saskarsmes rezultātā. Ir atklāti gēni, kuri nosaka visu veidu emocijas, sākot ar laimes sajūtu līdz pat agresivitātei un pārdrošībai. Tomēr iedzimtais raksturs un audzināšana iet roku rokā. Daudzi zinātnieki šobrīd ir pārliecināti, ka atsevišķi pārdzīvojumi var pat ietekmēt smadzeņu struktūru. Agresīvs bērns labvēlīgos apstākļos var iemācīties savu enerģiju ievirzīt konstruktīvākā darbībā. Nevienu bērnu nedrīkst uzskatīt par ģenētiskā mantojuma gūstekni. Audzināšanai un sociālajai videi šajā gadījumā ir ārkārtīgi liela nozīme. Psihologi ir analizējuši, kādu iespaidu uz bērna personību atstāj tas, vai viņš ģimenē ir vecākais, vidējais, jaunākais vai vienīgais bērns, taču vairākums pētījumu ir veltīti atsevišķām smalkākām rakstura niansēm.
…