PAŠAKTUALIZĀCIJAS TEORIJA
Pašaktualizācija - A. Masiovs pašaktualizāciju formulē visai brīvi — kā "pilnu talantu, spēju, iespēju utt. izmantošanu". "Es iedomājos pašaktualizējošos cilvēku nevis kā cilvēku, kuram kaut kas pielikts klāt, bet gan kā parastu cilvēku, kuram nekas nav atņemts.
Pārdzīvojuma virsotnes — tie ir īpaši priecīgi un uztraucoši brīži katra cilvēka dzīvē. Maslovs atzīmē, ka "pārdzīvojuma virsotne" bieži saistās ar spēcīgām mīlestības jūtām, mākslas darbiem, dabas pārdzīvojumu. Jebkura pārdzīvojuma virsotne var tikt produktīvi izprasta kā darbības pilnīgums vai kā geštalta nobeigšana (geštaltpsiholoģijas terminos), vai "pilnīgs orgasms" (Raiha paradigmā), kā pilna izlādēšanās, katarse, kulminācija, nobeigums, pabeigtība, arī iztukšošanās. Formāli definējot, tas ir emocionāli — kognitīvi — ekspresīvs stāvoklis.
Metamotivācija bieži ir sevis ziedošanas forma noteiktiem ideāliem un mērķiem, kaut kam "ārpus sevi s". Maslovs norāda, ka metavajadzības ir fundamentālo vajadzību turpinājums (kontinuums1); tāpēc fundamentālo vajadzību frustrācija izraisa metapatoloģiju. Metapatoloģija var parādīties kā vērtību nepietiekamība, dzīves bezjēdzīgums un bezvērtīgums. Maslovs apgalvo, ka piederības jūtas, atbilstoša profesija, noteiktu vērtību aizstāvēšana ir tikpat svarīgas psiholoģiskai labklājībai kā drošība, mīlestība un pašcieņa.
…