Personības un percepcijas Eiropas valstu ārpolitisko kursu veidošanā un īstenošanā

Kā tad vēsturiski veidojušās Eiropas valstu attiecības. Nenoliedzami laika gaitā nozīmīgākie aktieri ir mainījušies, bet Vācija un Francija dažādos konfliktos un situācijās iesaistītas bijušas vienmēr. Vēstures jautājums sakarā ar Vāciju īpaši aktualizējās 1998.gada rudenī līdz ar pieaugošajām debatēm par antisemītismu, Holokaustu atceres veidiem. Tieši šis arī ir ietekmējis Federālās Vācijas ārpolitiska kursa izvēli un veidojis to tādu, kāda tā ir mūsdienās. Vāciju savu ārpolitiku balsta uz labām kaimiņ attiecības, un vēsturisko atbildību, Vācijas galvenā pārliecība, ka Vācijas ārpolitika ir miera politika.1
Aukstā kara laikā, transatlantiskās attiecības bija pārņemtas ar ASV un Rietumeiropas dominanti pret Padomju draudiem. Tas arī bija iemesls Amerikas vēlmei caur NATO saglabāt Eiropu par regulatora spēku. Līdz ar Aukstā kara beigām 1989.gadā, draudi pārveidojās Varšavas paktā un Padomju Savienība pazuda. Kopš tiem laikiem transatlantiskās attiecības cīnās ar sekojošiem izaicinājumiem: cīņa pār starptautisko terorismu, ieskaitot cīņu pret masu iznīcināšanas ieroču ražošanas ierobežošanu un otrs – reģionālo konfliktu risināšana, kuriem ir pārnacionālas destabilizēšanas iespējas (Vidējie Austrumi, Kongo, India un Pakistāna, tagad arī Irāka un Sudāna un citas).…