Pētījums par elektromagnētiskajiem starojumiem

γ stari
10-4...0.004
7.5*1019...3*1021
γ starojumu izstaro ierosinātu atomu kodoli, ierosinātajiem nukloniem pārejot uz zemākiem enerģijas līmeņiem, un līdz ar to kļūst stabilāki. (radioaktīvā sabrukšana).
*Arī Saules starojumā ietilpstošais γ starojums caur atmosfēru sasniedz Zemes virsmu.
*Dabīgā vidē – dabā sastopamais Kālijs – 40, bet cilvēka radītie avoti ietver Kobaltu – 60 un Cēziju – 137.

Pēc kvantu teorijas γ starojumu var uzskatīt par fotonu vai γ kvantu plūsmu.
γ starojumam ir ļoti liela caurspiešanās spēja (tas viegli iziet cauri cilvēka ķermenim, 5 cm biezai Pb sloksnei, 1 m biezai tērauda sloksnei, gaisā tas var veikt 100 m lielu attālumu), un liela bioloģiskā aktivitāte, bet tam ir maza jonizācijas spēja (aptuveni 1 cm garā ceļā tas rada 1 vai 2 jonu pārus).
Ejot cauri vielai, γ starojums izraisa Komptona efektu (γ kvants, saduroties ar vielā esošu elektronu, atdod tam daļu enerģijas), fotoefektu un elektrona – pozitrona pāra rašanos.
γ stariem nav ne lādiņa, ne masas, un tie ir ļoti penetrējoši.
---
γ starojumu izmanto: defektoskopijā, lai atrastu defektus masīvās metāla detaļās;
pārtikas apstarošanā, lai nogalinātu baktērijas;
medicīnā (nelielās dozās), piemēram, ļaundabīgo audzēju apstarošanai, arī medicīnas instrumentu sterilizācijā;
plastmasas apstrādē.

γ stari ir kaitīgi visam organismam.
Apstarošanās ar γ stariem, atkarībā no devas un ilguma, var izraisīt hronisku un akūtu staru slimību, kā arī starojuma ietekme ietver sevī dažāda veida onkoloģiskās slimības.
γ starojums ir mutagēno un teratogēno pataloģiju izraisītājs.
* Kā aizsardzība pret gamma starojumu var kalpot dažādu vielu aizsargslānis.
…