Jēdziens „pilsoniskā sabiedrība” plaši izplatījās pēc Lielās franču revolūcijas līdz ar sociālās vienlīdzības idejas attīstību. Pilsoniskā sabiedrība - tā ir sabiedrība, kas ir organizēta neatkarīgi no valsts un pēc savas brīvas gribas, kura kopīgi akceptējusi un kopj demokrātijas vērtības, veido stabilu attieksmi pret valsti un politiku, apzinās spēku un zina, kā panākt savu interešu aizstāvību. Pilsoniskās sabiedrības ekonomiskais pamats ir regulējamas tirgus attiecības un daudzveidīgas īpašuma formas, bet politiskais pamats - pilsoņu līdzdalība valsts un sabiedrības lietu kārtošanā. Savu interešu un vajadzību apmierināšanai pilsoņi izmanto tādas pilsoniskās sabiedrības institūcijas kā profesionālas organizācijas, asociācijas, fondi un biedrības. Pastāvot stiprai pilsoniskai sabiedrībai, likumsakarīga ir valsts varas decentralizācija, varas nodošana pašvaldībām, nevalstiskām organizācijām, vairākuma un mazākuma sadarbība.
Kā obligāts faktors pilsoniskās sabiedrības veidošanās procesā ir tirgus procesa veidošanās un demokrātijas attīstība. Kā arī viens no faktoriem, kuri visbūtiskāk veicina pilsoniskās sabiedrības veidošanos un attīstību, ir pilsoņu ekonomiskā pārstāvība, valsts varas ekonomiskā un politiskā monopola likvidācija. Tas nozīmē, ka ražošanas līdzekļi nedrīkst atrasties tikai valsts rokās. Pilsoniskā sabiedrība var attīstīties tikai tad, ja ir likvidētas kārtu privilēģijas vai citas sociālās barjeras. Kā arī, lai pilsoniskā sabiedrība sekmīgi funkcionētu, nepieciešama pilsoņu, to kopienu un teritoriju suverenitāte.
Pilsoņu ekonomiskās un politiskās patstāvības nodrošināšanā aizvien palielinās pilsoniskās sabiedrības nozīme. Pilsoniskās sabiedrības attīstību var palēnināt ekonomiskā krīze, kuras pārvarēšanai var būt nepieciešama valsts varas centralizācija.
Demokrātijas principu ievērošana ir garants tam, ka pastāv pilsoniskā sabiedrība. Lai pilsoniskā sabiedrība varētu attīstīties ir jābūt demokrātiskai valstij, jo šāda veida valsts stimulēs un neliegs pilsoniskajai sabiedrībai darboties. Kā, piemēram, totalitārā režīma valstīt pilsoniskajai sabiedrībai nav brīvas iespējas funkcionēt, jo tās aizliedz dažāda veida darbības.…
