-
Pirmais pasaules karš
Pirmā pasaules kara cēloņi un sākums.
Pirmo pasaules karu izraisīja dažādu ekonomisku, politisku, militāru, sociālu un ideoloģisku apstākļu kopums. Sākās globalizācija, t. i. dažādas problēmas atsevišķās valstīs kļūst savā starpā ciešāk saistītas un to risinājums iespējams vienīgi starptautiskā mērogā. Notika zinātnes un daudzu citu nozaru attīstība un strauji palielinājās iedzīvotāju skaits. Bija nepieciešams saskaņot attiecības starp valstīm, jārada jaunas starptautiskās attiecības.
Diemžēl lielvalstis, kuras veidoja Eiropas politiku bija dažādu tipu impērijas, kuras veidoja imperiālistisku politiku. Lai sasniegtu ekspansionistiskos mērķus, lielvalstis bija izveidojušas militārus blokus – Antanti un Trejsavienību. Tās neievēroja spēka līdzsvaru, tā vietā izvēloties slepeno diplomātiju.
Rūpniecības attīstība veicināja modernas militārās tehnikas ražošanas pieaugumu. Lielvalstīs notika strauja militarizācija. Starp lielvalstīm izveidojās sacensība šajā jomā.
Pasauli karam tuvināja vairākas nacionālisma izpausmes, piemēram, nacionālais egoisms. Arī tautu apziņa un psiholoģija lielā mērā bija orientēta uz karu un vardarbību. Valdīja militārisma kults, t. i. tika paustas idejas par kara nepieciešamību un nenovēršamību.
1914. g. 28. jūnijā notikušais Sarajevas atentāts bija iemesls, lai sāktos karš. Kāds serbu nacionālists, Austroungārijas pilsonis Gavrilo Princips Bosnijā nogalināja Austroungārijas troņmantnieku erchercogu Franci Ferdinandu. Austroungārija uzskatīja Serbiju par atentāta organizētāju.
Kara sākšanos 1914. gadā padarīja nenovēršamu šādi faktori:
Militāri politisko bloku disciplīna, kas pastāvēja 1914. gada jūlija krīzes laikā un kuru ievērojot valstis iesaistījās karā;
Tas, ka par iesaistīšanos karā lēma šaurs cilvēku loks;
Eiropas lielvalstu vadošo politiķu vēlme nevis saglabāt mieru, bet uzņemties kara risku nacionālo interešu un valstu nacionālā prestiža vārdā, militāro vadītāju pārliecinātība par armijas militāro gatavību;
Modernā kara būtības izpratnes trūkums. Politiķi domāja, ka karš būs neilgs un to izdosies ierobežot. …
Pirmais pasaules karš nozīmēja arī ideju un uzskatu sadursmi. Pirmoreiz karu vēsturē tik liela nozīme bija propagandai. Neskaitāmi raksti un reportāžas avīzēs un žurnālos, fotogrāfijas un zīmējumi, plakāti un grāmatas fiksēja kara notikumus, reizē veidojot cilvēkos priekšstatu par šo karu. Kara propaganda aktīvi veidoja sabiedrības uzskatus jau pirms kara, un tai bija raksturīgas vairākas iezīmes. Konservatīvās politiskās aprindas un ģeneralitāte plaši kultivēja militārismu. Pastāvēja uzskats, ka karš spēj atrisināt visus jautājumus. Ikviena karojošā valsts pauda domu, ka tieši no viņas puses karam ir taisnīgs – ‘tēvijas aizstāvēšanas’ raksturs. Kara propaganda nemitīgi uzsvēra, ka karā nav svarīgas valsts iekšējās politiskās un nacionālās nesaskaņas, sociālie konflikti, bet noteicošās ir valsts iedzīvotāju kopīgās nacionālās intereses. Neviena no karojošajām pusēm nepieļāva iespēju, ka varētu karā zaudēt, turklāt tika pausts uzskats, ka karš būs īss.
- Pirmais pasaules karš
- Pirmais pasaules karš
- Pirmais pasaules karš
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Pirmais pasaules karš
Summaries, Notes for secondary school5
-
Pirmais pasaules karš
Summaries, Notes for secondary school2
-
Pirmais pasaules karš un pārmaiņas Eiropas politiskajā kartē pēc tā
Summaries, Notes for secondary school7
-
Pirmais pasaules karš
Summaries, Notes for secondary school3
Evaluated! -
Krustvārdu mīkla :Pirmais pasaules karš un pirmsākumi"
Summaries, Notes for secondary school1