Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:818817
 
Author:
Evaluation:
Published: 08.12.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Pirmā pasaules kara cēloņi un sākums.
Pirmo pasaules karu izraisīja dažādu ekonomisku, politisku, militāru, sociālu un ideoloģisku apstākļu kopums. Sākās globalizācija, t. i. dažādas problēmas atsevišķās valstīs kļūst savā starpā ciešāk saistītas un to risinājums iespējams vienīgi starptautiskā mērogā. Notika zinātnes un daudzu citu nozaru attīstība un strauji palielinājās iedzīvotāju skaits. Bija nepieciešams saskaņot attiecības starp valstīm, jārada jaunas starptautiskās attiecības.
Diemžēl lielvalstis, kuras veidoja Eiropas politiku bija dažādu tipu impērijas, kuras veidoja imperiālistisku politiku. Lai sasniegtu ekspansionistiskos mērķus, lielvalstis bija izveidojušas militārus blokus – Antanti un Trejsavienību. Tās neievēroja spēka līdzsvaru, tā vietā izvēloties slepeno diplomātiju.
Rūpniecības attīstība veicināja modernas militārās tehnikas ražošanas pieaugumu. Lielvalstīs notika strauja militarizācija. Starp lielvalstīm izveidojās sacensība šajā jomā.
Pasauli karam tuvināja vairākas nacionālisma izpausmes, piemēram, nacionālais egoisms. Arī tautu apziņa un psiholoģija lielā mērā bija orientēta uz karu un vardarbību. Valdīja militārisma kults, t. i. tika paustas idejas par kara nepieciešamību un nenovēršamību.
1914. g. 28. jūnijā notikušais Sarajevas atentāts bija iemesls, lai sāktos karš. Kāds serbu nacionālists, Austroungārijas pilsonis Gavrilo Princips Bosnijā nogalināja Austroungārijas troņmantnieku erchercogu Franci Ferdinandu. Austroungārija uzskatīja Serbiju par atentāta organizētāju.
Kara sākšanos 1914. gadā padarīja nenovēršamu šādi faktori:
Militāri politisko bloku disciplīna, kas pastāvēja 1914. gada jūlija krīzes laikā un kuru ievērojot valstis iesaistījās karā;
Tas, ka par iesaistīšanos karā lēma šaurs cilvēku loks;
Eiropas lielvalstu vadošo politiķu vēlme nevis saglabāt mieru, bet uzņemties kara risku nacionālo interešu un valstu nacionālā prestiža vārdā, militāro vadītāju pārliecinātība par armijas militāro gatavību;
Modernā kara būtības izpratnes trūkums. Politiķi domāja, ka karš būs neilgs un to izdosies ierobežot. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,48 €
Work pack Nr. 1120484
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register