Pastāv uzskats, ka maģijas sākums saistīts ar Hermesu Trīskārtdiženo jeb Hermesu Trismegistu. Tomēr dažādu avotu materiāli sniedz neskaidru, pat pretrunīgu priekšstatu par šo personību, var rasties pat šaubas par Hermesa eksistenci vispār. Toties vēsturiski neapstrīdams ir fakts par Pitagoru kā pirmo Lielo iesvētīto. Kaut arī Pitagoru uzskata par vienu no matemātikas un filozofijas pamatlicējiem, viņš savā būtībā bija mistiķis. Filozofija un matemātika viņam bijušas tikai līdzeklis pasaules izzināšanai.
«Skaitļi valda pār pasauli,» teicis Pitagors. No tā varam secināt, ka Pitagors bijis arī numeroloģijas pamatlicējs. Protams, šīs teorijas atzinumiem var nepiekrist, taču vēsturē atrodami apliecinājumi numeroloģijas patiesībai. Viens šāds piemērs — apbrīnojamās sakritības Krievijas pēdējā cara Nikolaja II dzīvē, kas saistītas ar skaitli 17.
Pitagors katram skaitlim piešķīra individualitāti: tukšumu simbolizē 0, kaut ko sliktu vēsta 666 vai 13 utt.
Ideja par simboliem lielā domātāja uzskatos attiecās uz visām parādībām, ne tikai skaitļiem. Var teikt — daļa atspoguļo veselo.
Sengrieķu filozofs Jamblihs par Pitagoru rakstīja, īpaši izceļot viņa «spēju nekļūdīgi pareģot zemestrīces, epidēmijas, viesuļvētras, māku momentāni apturēt negaisu, nomierināt viļņus upēs un jūrā».
Samasieša maģiskās spējas, kuras daudzi uzskatīja par brīnumainām, bija viņa pasaules uzbūves izpratnes izpausmes.
Pitagors — balto magu skolnieks
Pitagors dzimis ap 570. g. p. m. ē. Samas salā. Reiz tai cauri gājuši tirdzniecības ceļi no trim kontinentiem: Eiropas, Āzijas un Āfrikas. Salas valdnieks, tirāns Polikrats, burtiski peldējās dārgumos, un par viņu tika stāstītas leģendas. Šajā laikā kāda juveliera ģimene sagaidīja pasaulē ierodamies savu pirmdzimto. Delfu praviete par mazuli teica, ka tas «atnesīs visu laiku cilvēkiem daudz laba», bet dieva Adonaja priesteris, vērsdamies pie puisēna mātes Parfenises, piebilda: «O, joniešu sieviete! Tavs dēls būs liels gudrībā! Bet atceries: ja grieķi pazīst daudzus dievus, tad vienīgo Dievu atceras tikai Ēģiptē!» Juvelieris no teiktā saprata tikai to, ka dēlam jāmācās Ēģiptē.
Kad Pitagors paaugās un bija apmeklējis slavenā Anaksimandra lekcijas un atklāsmē radis atbildi uz savu jautājumu par vispārējo harmoniju, kas saista trīs pasaules — dabu, cilvēkus un dievus, viņš devās uz Nīlas krastiem, lai iepazītos ar senās tautas gudrībām. Līdzi viņš ņēma tirāna Polikrata rekomendācijas vēstuli draugam faraonam Amazisam, kurā bija lūgts atļaut Pitagoram kļūt par Memfisas priesteru skolnieku.
…
