N. Šmatko. Ievads Pjēra Burdjē socioanalīzē.
Pjērs Burdjē (dz. 1930.g.) – viens no izcilākajiem franču mūsdienu sociologiem. Viņa profesionālā biogrāfija veidojās kā pakāpeniska pacelšanās socioloģiskā Olimpa kalnā, kas vainagojās ar zinātniskās sabiedrības atzinību un atsevišķa socioloģiskā virziena formēšanos, kas tika nosaukts par „Burdjē skolu”.
1955. gadā pabeidzis Augstāko Pedagoģisko skolu filozofijas specialitātē (Burdjē skolotāji bija Altusers un Fuko), viņš sāka strādāt par filozofijas pasniedzēju licejā, nelielā pilsētiņā Mulēnā, bet 1958. gadā devās uz Alžīriju, kur turpināja savu pasniedzēja darbu un kā sociologs sāka veikt pētījumus. Tieši Alžīrijai, alžīriešu strādniekiem un sīkiem uzņēmējiem tika veltīti viņa pirmie publicētie socioloģiskie darbi „Alžīrijas socioloģija” (1961.g) un „Darbs un strādnieki Alžīrijā” ( 1964.g.) Pēc tam sekoja ceļš sākumā uz Lilli, pēc tam uz Parīzi, kur 1964. gadā Burdjē kļuva par direktoru-pētnieku Augstākajā praktisko pētījumu skolā. 1975. gadā viņš izveidoja Eiropas socioloģijas centru, kam bija plaši starptautiski zinātniskie kontakti un programmas, kā arī žurnālu „Zinātniskie darbi sociālajās zinātnēs”, kas līdz pat mūsdienās tiek uzskatīts (kopā ar Franču socioloģijas žurnālu) par vienu no vadošajiem socioloģiskajiem žurnāliem Francijā. Par ļoti nozīmīgu posmu Burdjē sasniegumos kļuva viņa izvirzīšana par Francijas akadēmijas locekli 1981. gadā, kad viņš kļuva par Francijas Koledžas socioloģijas katedras vadītāju.
Burdjē savas dzīves laikā ir sarakstījis 26 monogrāfijas un daudzus desmitus rakstu, kas publicēti lielākajos Francijas un citu valstu zinātniskajos žurnālos. Viņa darbi tiek tulkoti visās Eiropas valodās un tie gūst plašu rezonansi starptautiskā zinātniskajā sabiedrībā. …