Valsts Viduseiropā, starp Baltijas jūru (Ziemeļos) un Karpatiem (Dienvidos). Polijas teritorija ir vienota – attālums starp Ziemeļu un Dienvidu robežām ir par 40 km mazāks nekā starp Rietumu un Austrumu robežām – 650 km. Jūras robeža ir apmēram tikpat gara kā Latvijai, proti – 524 km. Austrumos 1244 km garumā Polija robežojas ar Krieviju, Lietuvu, Baltkrieviju un Ukrainu, 2/3 no šī garuma aizņem robeža ar Baltkrieviju un Ukrainu. Dienvidos robeža ar Čehiju un Slovākiju – 1310 km, bet Rietumos robeža ar Vāciju ir 3 reizes īsāka – 460 km.
Baltijas jūras piekrastē ir vairāki lieli līči: Golaņskas, Vislas, Pomožes līcis. Reljefa vidējais augstums 173 m virs jūras līmeņa.
Lielākas upes: Visla un Odra, to baseini aizņem 9/10 Polijas teritorijas. Polijā ir vairāk nekā 9000 ezeru ( tie aizņem aptuveni ~ 3200 km2). Tie atrodas, galvenokārt, Mazuru, Pomožas, Lielpolijas ezeru augstienē.
Lielākie ezeri: Sņardvijs, Dombes, Medves utt.
Virsotne – Risi kalns (2499 m).
Polijas galvaspilsēta – Varšava, kas atrodas Austrumu daļā, Vislas upes krastos. Varšavā esot viens no skaistākajiem Eiropas hipodromiem. Pašreiz Polija ir 5 reizes lielāka nekā Latvija, jo tās platība 313 tūkst.km2 jeb 0,2% no pasaules sauzemes, pēc platības tā ir 61.vietā pasaulē, mazāka nekā Francija, Spānija vai Somija. Administratīvais iedalījums: 16 vojevodistes. Pēc iedzīvotāju skaita Polija ir 21. vietā pasaulē aiz Francijas, Itālijas, Lielbritānijas. Galvenā reliģija – 95% ir kristieši un 5% pārējie. Rakstītpratēji – 99%. …
