Polimēru materiālu galvenās grupas un to īpašības.
Polimēriem raksturīgas garas molekulas. Molmasa liela un nepatstāvīga.
Pēc izcelsmes polimērmateriālus iedala: 1)dabas polimēri augu valsts (celuloze, polioze, lignīns); dzīvnieku valsts (vilna, āda, olbv., aminoskābes); dabas modificētie; mikrobioloģiski sintezētie (biodegradablie). 2) sintētiskie polimēri.
+īpašības – ļoti viegli materiāli, tērē maz enerģijas, var reciklēt, labi izolācijas materiāli (dielektriķi), labi izolē siltumu un skaņu (būvniecībā izm.), superelastīgi, lielas atgriezeniskās deformācijas spējas, zemas enerģijas materiāli (pārstrādājami zemās temp. 200-3000C).
-īpašības – zema siltumizturība (paaugstin. temp. deformējas).
Pēc ķīmiskā sastāva pol. Iedala – 1.organiskajos pol., kuru galveno virkni molekulā veido C,H,O,N,S,P atomi.(polisaharīdi, polipeptīdi), 2.elemtorganiskajos pol., kas bez minētajiem atomiem satur arī Si, Al, B, Ti, Ge. Vēl tos iedala homopolimēros, heteropol. un koppol. Regulāras, neregulāras virknes pol. Atkarībā no aizvietotāju telpiskās orientācijas virknē iedala – 1.ataktiskas, 2.izotaktiskas, 3. sindiotaktiskas virknes. Ir termoplastiski un termoreaktīvi pol. Stereoregulāras uzbūves pol. Ir labas fizikālās īp. Tā, piem., polipropilēnam ar stereoregulāru uzbūvi piemīt liela mehāniskā stiprība un laba siltumizturība. To lieto konstrukciju mater.Polipropilnes ar stereoneregulāru virkni ir mīksts mater., ko praktiski neizmanto. Iedala pēc sintēzes metodes – polimerizācija(monomēru molekulas pesaistās aktīvajam centram un virknes augšana noris kā ātra ķēdes reakcija.), polikondensācija (monomēru funkcionālām grupām savstarpēji reaģējot izdalās mazmolekulāri savienojumi un monomēra molekulas savienojas makromolekulās)
+ katras biljetes 1. jautājums
2. Sintētisko polimēru galvenie veidi, ieguves metodes un to iss raksturojums.
Heteroķēdes : Poliamidi(neilons, kaprons), Poliesteri(lavsons), Poliuretāni(elastāns, likra). Karbonķēdes : Poliakrilnitrīti(akrils), Poliolefīni(polietilēns, polipropilēns) Polivinilhlorīdi, Polivinilspirti(vinilāts). Iegūst polimerizācijas un polikondesācijas reakc. Rezultātā.Polikondensācija-piedalās monomēri, kuri katrā molekulā satur nemazāk kā 2 aktīvās gr. Daudzstadiju process.Vienas molek. Aktīvā grupa reaģē ar otras molek. Aktīvo grupu==veidojas dimērs ar 2 aktiv. Gr. Dimērs reaģē ar vai nu monomēru vai dimēru==veidojas trimērs vai tetramērs== utt..... Polimerizācija- Piedalās tikai monomēri, kuri molekulā satur dubultsaiti C=C, C=N, C=O; Monomēram pievieno vai brīvo radikālu vai aktīvo jonu.
Sintētiskie polimēri, to īss raksturojums. Polietilēns, tā veidi, īpašības un izmantošana.
Polietilēns – polietilēnu [-CH2-CH2-]n iegūst etilēna CH2=CH2 (bezkrāsaina gāze ar viršanas temp. – 103,80C) polimerizācijas procesā. Rūpniecībā visplašāk izmanto 3 etilēna polimerizācijas paņēmienus – etilēna radikāļu polim. (veic lielā spiedienā), etilēna jonu – koordinācijas polimerizāc. (veic zemā spiedienā), polim., ko veic vidējā spiedienā.
Polietilēns ir termoplastisks, ciets, bezkrāsains polimērs. Makromolekulu lineārās uzbūves un lielās lokanības dēļ tas viegli kristalizējas. Kristalītos virknēm ir plakaniska zigzagveida konformācija. Kristalītu spēja izkliedēt gaismas starus piešķir bieziem polietilēna slāņiem baltu nokrāsu. Makromolekulu sazarotības pakāpei Polietilēna ķīmiskās modifikācijas produkti: hlorētais, sulfohlorētais polietilēns, polialfabutadiēns, to uzbūve un izmantošana.…
