Pilsonības jautājuma attīstība no 1919.g. – 2006.g.
1. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas bija nepieciešama noteikta pilsoņu kopa.
2. Pirmskara LV iedzīvotāju absolūtais vairākums bija etniskie latvieši, tāpēc nacionālais sastāvs nodrošināja latviešu nacionālo valsti. Piebalga (Vidzeme) 1919.g. tika izdots likums par pavalstniecību, kurā tika noteikts, ka par Latvijas pilsoni skaitās ikkatrs agrākais Krievijas tautas pavalstnieks, bez tautības ierobežojuma, kas dzīvo Latvijas robežās uz 1914.g. 1. augustu un nav pārgājis citā pavalstniecībā.
3. Likumā tika noteikts, ka pilsoņi, kas pagaidām uzturas ārpus LV robežām nezaudē LV pavalstniecības tiesības, atgriežoties LV viena gada laikā. 1919.g. likums – aizliedz dubultpilsonību, bet paredzēja, ka citu valstu pilsoņi par īpašiem nopelniem LV labā var iegūt Latvijas pilsoņa tiesības. ( Mākslinieki; nedaudz arī citi). Laikā līdz 1940.g. padomju okupācijas likums par pavalstniecību tika vairākkārt labots.
4. 1927.g. ievērojami paplašinājās pilsoņu loks, pavalstniecībā varēja uzņemt citu valstu pavalstniekus arī bezpavalstniekus, ja tie mazāk nekā 5 gadus nodzīvoti LV.
5. Noteica, ka sieviete ar došanos laulībā pāriet vīra pavalstniecībā.
6. 1940.g. 7. septembrī ar īpašu dekrētu visi LV rep. Pilsoņi automātiski kļuva par PSRS pilsoņiem. Bija arī izņēmumi (emigrāciju statūti). Šie cilvēki saglabā LV pilsonību, bet ieguva citas valsts pavalstniecību.
7. Atmodas laikā aktualizējās pilsonības jautājums.
Valsts institūcijas.
Katra valsts ir komplicēta valsts jautājumos, taču pastāv vienota sistēma, kas balstās uz 3 varas atzariem:
1) Likumdevēja vara
2) Izpildvara
3) Tiesu vara
Varas dalīšanas principu antīkajā sabiedrībā nāk no Aristoteļa, apgaismotāji Džons Loks, Šarls de Montjē.
Parlaments.
1. Demokrātiskā sabiedrībā galvenais varas avots ir tauta (valsts pilsoņi).
2. Savu varu mūsdienās pilsoņi īsteno ar vēlētu pārstāvju jeb deputātu aizstāvību.
3. Tautas pārstāvju sapulci sauc par parlamentu, nācis no sen franču vārda – runāšanas sapulce.
4. Parlaments ir augstākās pārstāvniecības orgāns, kurš īsteno likumdošanas varu.
5. Mūsdienās katra parlamenta izveide balstās uz demokrātiskajiem vēlēšanu principiem:
Vēlēšanām jābūt vispārējām
Brīvām
Vienlīdzīgām
Aizklātām
1. Katru vēlēšanu rezultātu nosaka pēc mažoritārā principa – ievēlēts tiek tas, kurš saņem visvairāk balsu.
2. Proporcionālā sistēma – vietas sk. parlamentā ir proporcionāli nodoto balsu skaitam, ko ieguvuši partiju saraksti.
3. Jauktā sistēma – gan ar mažoritāro principu, gan proporcionālo sistēmu.
Deputātu kandidātiem tiek izvirzītas dažādas prasības. Vecums, pilsonība, morālās īpašības un uzvedības normas.
Parlamentiem ir vēsturiski izveidojusies sava struktūra, lielākā daļa parlamentu sastāv no 2 palātām. Piemēram – Lielbritānija, Krievija, ASV. Bet šī sistēma lēmumu pieņemšanai ir neefektīva. Tāpēc 20.gs 20. gados vairākas valstis pārgāja uz vienpalātu parlamentu : Latvija, Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Dānija.
Parlamenta darbu vada spīkers, arī parlamenta priekšsēdētājs. Ļoti svarīgas ir plenārsēdes (ceturtdienās), jo tiek pieņemti likumi.
Ne reti parlaments ir jāsaprot ar augstu amatpersonu noziegumiem. Ir izstrādāta izmpidžmenta procedūra – īpašā kārtība kā parlaments izskata lietas par augstu amatpersonu noziegumiem (Lietuvas prezidents, Bils Klintons).
Parlamenta sekmīgu darbību nodrošina palīgaparāts:
a) Konsultanti
b) Sekretāri
c) Deputātu palīgi
d) Tehniskie darbinieki
Saeima – LV rep. parlaments (likumdevējs).
…
