1.Politikas būtība, tās saturs, mērķi, līdzekļi, veidi. Politikas subjekts un objekts
Politika – valsts pārvaldīšanas process, kas vērsts uz sabiedrības atražošanās nodrošināšanu.
Mērķis – sabalansēt intereses, novērst konfliktus.
Politiku iedala pēc attieksmes pret sabiedrības progresu:
1)konservatīvā – pašreizējās sistēmas stāvokļa saglabāšana, nodrošināšana pret izmaiņām, pārmaiņām (uzskata, ka tās esot bīstamas, nesot zaudējumus). Piemēram: LR – TB/LNNK attieksme pret pilsonības likumu
2)reakcionāra – vērsta uz iepriekšējā stāvokļa atgriešanu vai pārņemšanu (bijušais dzīves līmenis bija labāks). P. komunistu kustības sociālisti – padomju laika piekritēji
3)progresīvā – vērsta uz maksimālām izmaiņām, reformām (veicina attīstību un dzīves kvalitāti). P.Latvijas integrācija ES
Politiku iedala pa nozarēm (veidi):
1)ārpolitika – starptautiskās attiecības
2)iekšpolitika – viss valsts iekšienē. Uzdevums – nodrošināt kopējās sabiedrības intereses.
Politikas objekts – sabiedrība un sabiedriskās struktūras, kuras tieši vai netieši ietekmē politiķi, politiskā darbība, lēmumi (tas uz ko vērsta politiskā darbība). Galvenais objekts, kuru apzināti mēģina iespaidot politiķi ir sabiedrība un sabiedriskie procesi, bet tos var ietekmēt tikai pastarpināti, iedarbojoties uz cilvēka apziņu un paredzot cilvēka rīcību. Tāpēc šī ietekme bieži vien dod neparedzētus rezultātus un ir grūti prognozēt politiķu un politiskās darbības iznākumus.
Politikas subjekts – katrs cilvēks, kas izvirza noteiktus mērķus, lai izmainītu sabiedrību un ietekmētu sabiedrības procesus, t.i. sabiedriski aktīvs cilvēks, kas apzinās savas intereses un mērķus (tas, kurš īsteno politisko darbību). Viņam ir priekšstati un zināšanas par sabiedrības attīstības likumsakarībām. Politikas subjekts var būt gan atsevišķs cilvēks, gan cilvēku grupa ar kopīgām interesēm un mērķiem (sociāla grupa, tauta vai tautu grupa). Politikas subjektam ir nepieciešamas zināšanas par par politiku un tās darbību un noteiktām rakstura īpašībām. Subjektam vienmēr ir savas intereses politikā. Organizācijas un iestādes nav politikas subjekts, tās ir funkcionāls veidojums, tās ir politikas subjekta instruments, kuras radītas, lai iegūtu varu, noturētu to un relizētu savus mērķus, pilda politikas funkcijas. …