1998.g. pētījumu un rīcības programma „Ceļā uz pilsonisku sabiedrību” sniedz būtiskus secinājumus:
Latvijas iedzīvotāji par tiesībām un pienākumiem pret valsti – tikai 40% pilsoņu un 35% nepilsoņu uzskata, ka ir jāpilda sekojošs pienākums: jāseko līdzi politiskajiem notikumiem. Tikmēr 85% pilsoņu un 67% nepilsoņu uzskata, ka ir jāzina valsts valoda, 84% pilsoņu un 74% nepilsoņu – jāciena valsts karogs, 81% pilsoņu un 83% nepilsoņu – jāievēro valsts likumi. Līdz ar to var secināt, ka politiskā līdzdalība neveido galveno pienākumu , jo tā neapšaubāmi ir saistīta ar interesi par politiku. Tajā pašā laikā 20% pilsoņu un 10% nepilsoņu uzskata, ka sekošana līdzi politiskajiem notikumiem ir visgrūtākais izpildāmais pienākums. Apskatot iedzīvotāju viedokli par tiesībām, var secināt, ka tikai 38% pilsoņu un 43% nepilsoņu uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt tiesības: vēlēt un izvirzīties uz pašvaldību vēlēšanām, 32% pilsoņu un 38% nepilsoņu: vēlēt uz izvirzīties uz Saeimas vēlēšanām un 22% pilsoņu un 24% nepilsoņu: tiesības dibināt politisko partiju. Līdz ar to tādas tiesības, kas ir saistāmas ar politiskās līdzdalības aktivitāti nav tik aktuālas, bet visaktuālākās, piemēram, ir tiesības uz pensijas nodrošinājumu.
Nepilsoņi par naturalizāciju. 93% nepilsoņu divu gadu laikā nav bijusi saskarsme ar Naturalizācijas pārvaldi un 67% nepilsoņu nav bijusi saskarsme ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Kaut gan tiem kam ir bijusi saskarsme 68% uzskata, ka saskarsme ar NP ir vērtējama pozitīva, 66% saskarsme ar PMLP ir bijusi pozitīva. 68% nepilsoņu nav iepazinušies ar latviešu valodas pārbaudījumiem, 73% nepilsoņu nav iepazinušies ar Latvijas vēstures pārbaudījumiem un 69% nav iepazinušies ar to, kādi dokumenti ir vajadzīgi, lai naturalizētos. 48% nepilsoņu uzskata, ka latviešu valodas zināšanu prasības ir pārāk augstas un 56% nepilsoņu uzskata, ka vēstures zināšanu prasības ir pārāk augstas. Tātad liela daļa nepilsoņu nav tik ļoti ieinteresēti pilsonības iegūšanā, jo tie nav interesējušies par pārbaudījumiem, līdz ar to pilsoniskā sabiedrība palielinās minimāli. Kaut gan 67% nepilsoņu no 31 gada un vecāki atzīst, ka vēlas iegūt LR pilsonību, kamēr vecumā no 15 līdz 30 gadiem tikai 27%. Kā arī 64% nepilsoņu vecumā no 15-30 gadiem uzsver, ka censtos iegūt LR pilsonību, ja pilsonības iegūšanas kārtība tiktu vienkāršota, kamēr šādu viedokli pārstāv tikai 43% nepilsoņu vecumā no 31 gadiem. Kā galvenie iemesli pilsonības iegūšanai tiek minēti tādi (dilstošā secībā): es vēlētos justies piederīgs šai valstij, tas man ļautu justies drošāk, tas būtu labāk maniem bērniem, Latvijas valsts mani vairāk aizsargās, es vēlētos piedalīties vēlēšanās. 72% nepilsoņu uzsver, ka vēlas, lai to bērni naturalizētos, kā arī vairāk nekā 50% nepilsoņu visās vecuma grupās uzsver, ka naturalizētos, ja tiktu atceltas vecuma ierobežojumu kvotas. Līdz ar to 28% pilsoņu un 69% nepilsoņu uzsver, ka ir jāmaina Pilsonības likums – 31% pilsoņu un 65% nepilsoņu uzskata, ka jāvienkāršo Latvijas vēstures pārbaudījums, 26% pilsoņu un 56% nepilsoņu uzskata, ka ir jāatceļ vecuma ierobežojuma kvotas un 19% pilsoņu un 58% nepilsoņu uzskata, ka ir jāvienkāršo latviešu valodas pārbaudījums.
…
