Politiskā ideoloģija – tas ir apziņas forma, kas atspoguļo realitāti interešu skatījumā. Politiskā ideoloģija piedāvā: 1. eksistējošās politikās sistēmas novērtējumu (kritiku) pasaules uzskatu veidā; 2. modeli vēlamajai nākotnes sabiedrībai, tā saucamās “labākās sabiedrības” vīzijas veidā; 3. norāda, kādā veidā būtu jārīkojas, lai panāktu politiskās izmaiņas (rīcību). Politiskā ideoloģija tas ir ideju kopums, kuras veido bāzi priekš kādai politiskai rīcībai.
Konservatīvisms bāzējās un pragmatismu. Pragmatisms – tas ir teorija, kura domā ar sevi skeptisko attieksmi pret visu. Par visu ir jāšaubās.
Liberālismu bieži izskata kā meta – ideoloģiju, kurā ietver sevī bāzes, kuri ļauj diskutēt par politiku.
Pēc Marksa domām, ideoloģija tas ir valdošas šķiras idejas, kuras tāpēc arī atbalsta šķiras sistēmu, tādējādi atbalstot mūžīgo ekspluatāciju. Kā termins, “liberalism” nozīme politisku lojalitāti, šo terminu sāka lietot 19. gadsimtā. Liberālisms – viena no politiskajiem ideoloģijām, ar kuru ir jāsaprot cilvēka personisko brīvību( cilvēks ir brīvs: sociālā, politiskā, garīgā jomās). Starp valsti un privāto cilvēka dzīvi ir nepārkāpjama robeža. Valstsvīram nav tiesību iejaukties cilvēkā dzīvē, privātā dzīvē. Tas nozīme, ka liberālisma galvenais mērķis ir brīvība. Liberālisma galvenie principi un elementi: 1. Indivīds; 2. Saprāts un racionalitāte – pamatojoties uz izglītību ir jābūt progresam; 3. Brīvība – cilvēkam ir jābūt brīvam un neatkarīgam no valsts; 4. Tolerance – visiem ir jāciena un jāievero citu uzskatus; 5. Taisnīgums – balstoties uz likumu visiem ir vienādas tiesības un brīvības visiem; 6. Privātīpašums – visiem ir tiesības uz privātīpašumu;
Liberālisms kā savu pamatmērķi uzskata cilvēka vai indivīda brīvību.…
