Kopš Otra pasaules kara beigām starptautisko attiecību pētniecība, kas ir arī tiesībzinātņu, ekonomikas un socioloģijas sastāvdaļa, kļuva par svarīgu lauku politoloģijā.
Politoloģijas izpēte ir jo sarežģīta tāpēc, ka arī paši politologi ir neizbēgami iesaistīti politiskajos procesos, jo viņu secinājumi tiek aktīvi izmantoti politiskajā dzīvē.
Politikas zinātnē ietilpst tādas nozares kā:
• Politiskā socioloģija
• Politiskā ētika
• Politiskā antropoloģija
• Politiskā ģeogrāfija u.c.
Savukārt politiskā uzvedība ir starpdisciplīna, kas vairāk saistīta ar politisko socioloģiju. Tāpēc domāju ir vērts mazliet pievērsties arī socioloģija un politiskās socioloģijas jēdzienu būtības izskatīšanai.
Socioloģija ir zinātne, kas pēta sabiedrības likumsakarības un procesus, kas apvieno vai nošķir cilvēkus kā indivīdus un kā grupu locekļus. Socioloģijas sākumi meklējami 19. gadsimtā kā sekas straujajām sabiedrības pārmaiņām. Socioloģijas mērķis bija noskaidrot, kas sociālās grupas apvieno, kā arī izprast sociālās norobežošanās iemeslus un spēt šos procesus kontrolēt.
Mūsdienu sociologu pētījumi ir vērsti uz sabiedrības makrostruktūru (rasu, etniskās piederības, sociālo slāņu un dzimumu), sabiedrības institūciju (piemēram, ģimeņu) un mikroprocesu (starppersonu attiecību) izpēti, izvērtējot iemeslus to krīzēs (noziegums, šķiršanās). Visbiežāk pētniecībā tiek izmantotas statistiskas metodes, veidojot situācijas attīstības modeļus, tomēr populāras ir arī kvalitatīvās metodes (intervijas, fokusgrupu diskusijas un etnogrāfiskās metodes).
Kas attiecas uz politisku socioloģiju, tad tā pēta attiecības starp varu un tās institūtiem un sabiedrību, un kā tās attiecības izpaužas indivīdu uzvedībā. Politiskās socioloģija ir saukta atbildēt uz jautājumu kā indivīdi, politiskās partijas, dažādās sabiedriskās organizācijas, kā arī citi politisko procesu dalībnieki apzina eksistējošo politisko realitāti, varas attiecības, politiskās tiesības.
Politiskās uzvedības socioloģiskā analīze.
Kā pierada Gabriela Almonda, Sidneja Verba, Aleksa Inkelesa un Deivida Smita darbi, būtiskākās politiskās vērtībās katrā valstī ir atšķirīgas. Visas indivīdu politiskās vērtības veidojas dzīves gaitā. Katrā sabiedrībā indivīdiem ir dažādās pieredzes, zināšanās un katrs cilvēks pieder pie sava sabiedrības slāņa (jeb sociālās grupas).
Demokrātijas konsolidācijas procesam, pēc Seimura Martina domām, ir vajadzīga stipra un spēcīgi attīstīta ekonomika. Tomēr, viņš uzskata, ekonomika nav vienīgais būtiskākais faktors, jo ir jābūt arī politiskai kultūrai (politisko vērtību kopumam), kas kopā ar ekonomiku mijiedarbosies ar demokrātiju un veicinās to attīstību. Larry Diamond uzsver, ka galvenās politiskās vērtības ir tolerance, uzticēšanās un iedarbīgums. Savukārt, Ronalds Ingleharts uzskatīja, ka par šādam vērtībām var uzskatīt apmierināšanu, personisko uzticēšanos (interpersonal trust) un ekstrēmo uzskatu noraidījumu.
…
