Politoloģija / Summaries, Notes / Politics / ID: 385547

Table of contents

Nr.	Chapter	Page.
1.	AKTĪVĀS UN PASĪVĀS VĒLĒŠANU TIESĪBAS, TO IEROBEŽOJUMI	3
2.	DAŽĀDĀS POLITISKO PARTIJU SISTĒMAS, TO ATŠĶIRĪBAS, PRIEKŠROCĪBAS UN TRŪKUMI	4
3.	DEMOKRĀTIJAS PRIEKŠROCĪBAS SALĪDZINĀJUMĀ AR CITIEM POLITISKAJIEM REŽĪMIEM	5
4.	INTEREŠU GRUPU IETEKME UZ VALSTS POLITISKAJIEM PROCESIEM. LOBISMA JĒDZIENS	6
5.	IZPILDVARAS JĒDZIENS; VALDĪBA UN VALSTS CIVILAIS UN MILITĀRAIS DIENESTS; VALDĪBAS FUNKCIJAS. LR MINISTRU KABINETS	7
6.	KĀ VAIRĀKUMS VEIDO KOALĪCIJAS UN REALIZĒ IEGŪTO VARU	8
7.	KĀDAS IR MŪSDIENU VALSTS FUNKCIJAS?	9
8.	KAS IR POLITIKA UN KĀPĒC TĀ IR VAJADZĪGA?	10
9.	KONSERVATĪVISMA IDEOLOĢIJAS RAKSTUROJUMS	11
10.	LIBERĀLISMA IDEOLOĢIJAS RAKSTUROJUMS	12
11.	SATVERSME	13
12.	MAZĀKUMA UZDEVUMI DEMOKRĀTISKĀ REŽĪMĀ PĒC VĒLĒŠANĀM	14
13.	MAŽORITĀRĀ UN PROPORCIONĀLĀ VĒLĒŠANU SISTĒMA	14
15.	NEDEMOKRĀTISKIE POLITISKIE REŽĪMI: TOTALITĀRISMS UN AUTOKRĀTIJA	15
16.	PARLAMENTS UN TĀ FUNKCIJAS	16
17.	PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻI DEMOKRĀTISKĀ REŽĪMĀ, TO UZDEVUMI	16
18.	POLITIKAS JĒDZIENA IZPRATNE	17
19.	POLITISKĀ REŽĪMA MAIŅAS FORMAS: EVOLŪCIJA, REVOLŪCIJA, APVĒRSUMS	18
20.	POLITISKĀS IDEOLOĢIJAS JĒDZIENS, TĀS SAISTĪBA AR SABIEDRĪBAS VĒRTĪBĀM	19
21.	POLITISKĀ KULTŪRA	20
22.	POLITISKĀS PARTIJAS JĒDZIENS, UZDEVUMI	21
23.	SABIEDRĪBAS STRUKTŪRAS ELEMENTI: INDIVĪDI UN DAŽĀDI SOCIĀLIE VEIDOJUMI. POLITIKAS SUBJEKTS	22
24.	SABIEDRISKĀS KUSTĪBAS KĀ SABIEDRISKĀS DARBĪBAS VEIDS	23
25.	SOCIĀLDEMOKRĀTISKĀS IDEOLOĢIJAS RAKSTUROJUMS	24
26.	SOCIĀLISMA UN MARKSISMA IDEOLOĢIJAS RAKSTUROJUMS	26
27.	TERMINA JAUKTĀ EKONOMIKA IZPRATNE VALSTS UN EKONOMIKAS ATTIECĪBU KONTEKSTĀ	26
28.B.	TIESU VARAS KOMPETENCE DEMOKRĀTISKĀ VALSTĪ; TIESU VEIDI UN FUNKCIJAS	26
30.B.	VALSTS JURIDISKĀS FORMAS: MONARHIJAS UN REPUBLIKAS, TO PAVEIDI	27
31.	VALSTS PAMATPAZĪME – IEDZĪVOTĀJI	27
32.	VALSTS PAMATPAZĪME – TERITORIJA	28
33.	VALSTS PUBLISKĀS VARAS MONOPOLS UN SUVERENITĀTE	28
34.	VALSTS VĒSTURISKĀS SOCIĀLI EKONOMISKĀS FORMAS	29
35.	VARAS DALĪŠANAS NEPIECIEŠAMĪBA	29
36.	VARAS JĒDZIENA IZPRATNE DEMOKRĀTIJĀ	30
37.	VARAS LEĢITIMITĀTE POLITOLOĢIJAS IZPRATNĒ	30
38.	VĀRDA BRĪVĪBA UN ĒTIKAS PROBLĒMA ŽURNĀLISTIKĀ	30
39.	VĒLĒŠANU LOMA DEMOKRĀTIJAS NODROŠINĀŠANĀ UN TĀS ATBILSTĪBA KRITĒRIJIEM: BŪT BRĪVAM, VISPĀRĒJAM UN VIENLĪDZĪGAM	31
40.	VIETĒJAS PĀRVALDES(PAŠVALDĪBAS) VIETA VALSTS VARAS STRUKTŪRĀ, TĀS FUNKCIJAS UN IENĀKUMU AVOTI	32

Extract

Saskaņā ar LR satversmi:
Saeimu ievēl uz 4 gadiem (pirms tam bija uz 3 gadiem).
Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā.
Latvijā saeimas vēlēšanu vispārīgie principi ir noteikti satversmē:
“Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās”.
Vispārīgas – visiem, kuriem tiesības vēlēt var iedalīties vēlēšanās.
Vienlīdzīgas - vienam vēlētājam ir viena balss.
Tiešas – ejam un vēlējam (AVS ir divpakāpju, kur prezidentu ievēl elektori).
Aizklātas – mana balsojuma slepenība ir nodrošināta.
Vēlēšanu tiesības:
1.Aktīvās – iet vēlēt par vienu vai otru. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu.
2.Pasīvās – tikt ievēlētam, būt par deputātu kandidātu. Šīs ir vairāk ierobežotas kā aktīvās,jo aktivitāte ir lielāka un līdz ar to vairāk ierobežojumi (pasīviem vēlētājiem): saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par 21 gadu.

Nevar vēlēt un tikt ievēlētiem personām, kas:
Atzītas par rīcībnespējīgām;
Izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;
Bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem;
Izdarījušas noziegumu vai pēc nozieguma pieskaitītas pie garīgi slimiem;
PSRS, Latvijas PSR, ārvalstu valsts drošības dienesta darbinieki;
Pēc 1991.gada 13.janvāra (Lietuvā barikādes, pēc tam tauta polizarējas) darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē;
Neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei.
Vienpartiju sistēma – teokrātijas (teo: gr.dievs) = vienpartiju sistēmas. Pastāv viena partija un patiesībā vēlētājiem trūkst izvēlēs iespēju, taču tādai sistēmai raksturīga stabilitāte, bet ar vienu bet – vēlētājiem jāsamierinās ar šīs partijas piedāvāto programmu un vadības stilu, jo nav citu alternatīvu. Varu var gāzt tikai ar apvērsuma palīdzību.
Divpartiju sistema – nozīmē, ka valstī darbojas divas spēcīgas partijas, kuras secīgi viena pēc otras iegūst varu (uzvar vēlēšanās). Priekšrocības: vēlētājiem ir skaidra alternatīva (par vienu vai par otru);valdības parasti ir stabilas. Anglosakšu valstīs (Lielbritānijā), ASV.
Daudzpartiju sistēma - izplatīta demokrātiskās valstīs, jo šī sistēma labo trūkumus, kas ir divpartiju sistēmā (daudzpartiju sistēma labāk atspoguļo cilvēku dažādos viedokļus un neaprobežojas ar divām partijām). Demokrātiskās valstīs ir 5-7 partijas, 2-3 lielākās valdību veidojušās. Raksturīgi: liela nestabilitāte; partijas grūtāk identificējamas, atšķiramas (kaut gan atšķirība atkarīga no politiskās kultūras kā prot saslēgt kompromisu). Problēma: ja kādas partijas ir ilgāku laiku pie varas tās rutinējas, zūd cīņas asums.…

Author's comment

Summaries, Notes

Humanities

Politics

Politoloģija