. Kādēļ visaptveroša demokratizācija mūsdienās apdraud nacionālās valsts pastāvēšanu?
Vārds „valsts” modernajā koncepcijā ir likumīgi definēts jēdziens, kas attiecas: (1) uz valsts varu, kurai pieder gan iekšējā, gan ārēja suverenitāte; (2) telpiskajā līmenī uz skaidri noteiktām valsts robežām; (3) sociālajā līmenī uz iedzīvotāju kopumu. Nacionāla valsts ir neatņemama sastāvdaļa mūsdienu politikā. Par nacionālu valsti ir pieņemts uzskatīt valsti, kuras pamatā ir vai dominē viena tauta. Skatoties pēc vēstures, cilvēki kļūst par nāciju vēsturiskā nozīmē tikai konkrētā dzīves posmā. Šodien mēs visi dzīvojam nacionālās sabiedrībās. Protams, valstis pastāvēja arī agrāk pirms nācijām modernajā nozīmē. Valsts un nācija ir apvienojušās viennācijas valstī tikai kopš 18.gs. revolūcijām. Teritoriālā valsts tika nomainīta pret nacionālu valsti pamatojoties uz sociālajām, kulturālajām un ekonomiskajām pārmaiņām.
Sarežģītais un ilgstošais nācijas veidošanās process spēlēja katalizatora lomu transformācijas laikā demokrātiskās republikās. Populārā nacionālā kautrība radīja kulturālo pamatu uz kura pavalstnieki varēja kļūt par politiski aktīviem pilsoņiem. Līdz ar viennācijas valsts rašanos atrisinājās divas problēmas vienlaicīgi: tika radīta iespēja veidot jaunus leģitimitātes veidus, kas balstījās uz jaunu sociālo integrāciju. …