Georgs Zimmels
1. Dzimšanas dati.
Dzimis 1858.gadā Berlīnē, Ēbreju ģimenē. Miris 1918. gadā.
2. Izglītība.
Studēja Berlīnes Universitātē un doktora grādu saņēma 1881. gadā. Savu karjeru saka tajā pašā unversitatē, strādājot par pasniedzēju.
3. Galvenie socioloģiskie darbi:
„Sociālā diferenciācija. Socioloģiskie un psiholoģiskie pētījumi” (1890);
„Naudas filozofija” (1900);
„Socioloģija” (1908);
„Socioloģijas pamatjēdzieni. Indivīds un sabiedrība” (1917).
4. Atslēgvārdi:
Sociālā diferenciācija, sabiedriskošana, apriorisms, forma, saturs, mijiedarbība, vērtība, personība, kultūra.
5. Sociālā izziņa
Sociālā izziņa ir tuva ka filozofijai, tā psiholoģijai, kur kopā sadzīvo vispretrunīgākie apgalvojumi un teorijas. Cilvēku savstarpējo attiecību daudzveidība noved pie tā, ka daļa sociālās īstenības faktu sociologam var likties pilnīgi pietiekami teorijas konstruēšanai. Tomēr Zimmels brīdina pētniekus no atsevišķu novērojumu vispārināšanas un absolutizēšanas. Sociālajā izziņā jāpastāv daudziem uzskatiem un teorijām, pie kam nav jēgas meklēt kādus sabiedrībai likumus.
6. Zimmela socioloģija
Zimmela socioloģijai ir raksturīga uzmanīga attieksme pret sociālās izziņas dabas izskaidrojumu. Vācu sociologs piesaista filozofisku pieeju pie tās. Zimmels uzskata, ka sociālā izziņa, jeb izpratne tiek īstenota divās formās – tiešā, jutekliskā sociālās īstenības vērošanā un tās racionālā izprašanā. Sociālās izziņas pirmais līmenis ir – jutekliskā izziņa, Zimmels raksturo to kā sociālās īstenības, sabiedrības notikumu pārdzīvojumu. Šo izziņas formu raksturo tēlu spilgtums, to individualitāte, tā saista pētnieku un izpētes objektu tieši. Sociālās izziņas augstākā forma tiek īstenota kā sabiedrības dzīves racionāla izprašana kategorijās. Savukārt racionālajā izziņas procesā veidojušies jēdzieni bagātina arī sociālās īstenības jutekliskā pārdzīvojuma procesus.
7. Savstarpējā iedarbība.
Georgs Zimmels uzskatīja, ka sabiedrības pamats ir indivīdu savstarpēja iedarbība (mijiedarbība). To izsauc dažādas tieksmes un noteikti mērķi. Erotiskie instinkti, lietišķā interese, reliģiski impulsi, spēle un daudzi citi motīvi rosina cilvēkus vērst savu darbību uz citiem. Darbība var notikt: dēļ, ar un pret citiem. Savstarpēju iedarbību rezultātā veidojas vienība, ko sauc par sabiedrību.
…
