Process pētījuma uzdevumu/jautājumu izstrādē nav nemaz tik vienkāršs un nekļūdīgs. Šajā procesā pētījuma veicējs mijās turp un atpakaļ starp dažādiem jautājumiem un nodaļām, tādā veidā atmetot nevajadzīgo, paņemot svarīgo un galu galā nonākot pie galējās pētījuma struktūras versijas. Šis process ir ķepīgs, bet galaprodukts ir (parasti) labi strukturēts un viegli saprotams. Vispārējā struktūrā pētījuma uzdevumam/jautājumam būtu jābūt saistītiem ar šādiem kritērijiem:
Ar pētījuma tēmu;
Ko tas palīdz atrast vai veicināt;
Kā tas ir realizējams;
Ko mēs no tā iemācīsimies vai tas ir tā vērts;
Vispārēji to varētu apkopot 3 galvenajos jautājumos, uz kuriem izvirzītajam pētījuma uzdevumam būtu jāatrod atbildes – Kas?(ko pētījums vēlas izzināt vai veicināt) Kā?(kā pētījumā tiek meklētas atbildes uz jautājumiem(metodes, ar kuru palīdzību tiek veikts pētījums)) Kāpēc?(kāpēc šo pētījumu ir svarīgi veikt). Plānojot pētījumu pa punktiem var izdalīt abstraktus ideju līmeņus, pēc kuriem vadīties. Ir iespējams izdalīt 5 ideju/konceptu un problēmu jautājumu līmeņus, kas savstarpēji variē abstrakcijas līmeņos, veidojot induktīvo-deduktīvo hierarhiju: pētījuma sfēra, pētījuma temats, vispārīgās pētījuma problēmas, raksturīgās pētījuma problēmas un informācijas vākšanas problēmas. Katrai minētajai lietai šajā hierarhijas sistēmā jābūt loģiski savstarpēji saistītai.
…