1.Personības jēdziens psiholoģijā.
“Persona” – maska, kuru aktieri Senajā Romā uzlika spēlējot sengrieķu lugas. Vārdu “persona” cilvēka apzīmēšanai sāka lietot tikai viduslaikos. Jēdziens “personība” parādījās 20. gs. 30. gados.
Personības sinonīmi:
Dvēsele (Jungs)
Psihe (Freids)
Es (Džeimss)
Raksturs (Krečmers)
Atšķirības Krievijas un Rietumu psiholoģijā
Krievijas psiholoģija - Personība apzīmē cilvēka emocionālo un motivācijas sfēru, veidojas pakāpeniski, dzīves gaitā.
Rietumu psiholoģija - Personība ir sinonīms jēdzienam “indivīds”, ietver sevī arī psihofiziskās un ģenētiski nosacītās īpašības.
Olporta definīcija: Personība ir to indivīda psihofizisko sistēmu dinamiska organizācija, kuras nosaka indivīda unikālo pielāgošanās veidu viņa videi (Allport, 1937).
2.Lietderīgas personības teorijas kritēriji: operacionalizācija,verificējamība, atspēkojamība u. c.
Stimulē pētījumus.
Ir atspēkojama. Zinātne atšķiras no pseidozinātnes ar tās spēju noraidīt idejas, kuras negūst empīrisku atbalstu, arī tad, ja tās šķiet loģiskas un racionālas. (Popper)
Empīriskās jeb operacionālās definīcijas – nodrošina iespēju noteikt operācijas, ar kuru palīdzību ir iespējams veikt attiecīgā rādītāja mērījumus.
Stimulē praktisku darbību, ir funkcionāli nozīmīga.
Ir iekšēji saskaņota, loģiska un ekonomiska.
Operacionalizācija – jēdziens, kas formulēts tā, lai to varētu izmērīt.
Verificējamība – vai apgalvojums, hipotēze ir zinātniski pierādāma.
Atspēkojamība – verifikācijai tuvs jēdziens, tas pats, kas falsifikācija – vai teorija ir kritiski pārbaudāma?…