2. Cilvēka augstākās nervu darbības tipi
atkarībā no tā, kāda rakstura informāciju indivīds efektīvāk izmanto ikdienas uztverē un iztēlē un kāda rakstura informācija indivīdam spēj izraisīt spilgtākas emocijas:
• domātāja tips – efektīvi operē ar loģiski–verbālo informāciju,
• mākslinieka tips – efektīvāka ir tēlainā uztvere un iztēle,
• jauktais tips – vienlīdz efektīvi (atkarībā no situācijas) tiek izmantota abu veidu informācija.
Atbilstoši temperamentam, bērnus var iedalīt 3 grupās (Thomas&Chess, 1977); sadalījums raksturīgs apm. 65% bērnu, un proporcijas aptuveni šādas: 40% : 10% : 15%:
• vieglie (easy) – viegli adaptējas jauniem apstākļiem, labā noskaņojumā, normāli ēšanas un gulēšanas režīmi;
• grūtie (difficult) – emocionāli, raudulīgi;
• vēsie (slow-to-warm-up) – ar zemu aktivitāti, vairās no jaunām situācijām.
3. Atkarību fizioloģija
Pieradums (habituation) – stāvoklis, kāds veidojas, atkārtoti lietojot vielu, vai regulāri veicot kādas darbības; piem., ēdienu, dzērienu vai saldumu pieradums, pieradums veikt regulāras fiziskas slodzes un tml.
Vielu (zāļu) pieradumu raksturo:
• vēlēšanās (pārvarama) lietot vielu, bet bez īpašas tendences kāpināt devu,
• psihiska (bet ne fiziska) atkarība no vielas izraisītā efekta,
• izteikta abstinences sindroma iztrūkums, pārtraucot vielas lietošanu;
• kaitīgums - galvenokārt tikai pašam lietotājam.
Atkarība (addiction) – primāra, hroniska, neirobioloģiska slimība, kuras attīstību un izpausmes ietekmē ģenētiski, psihosociāli un vides faktori. Tā jau ir diagnoze!
Atkarību raksturo:
• nepārvarama tieksme lietot vielu,
• nespēja kontrolēt vielas lietošanu,
• lietošana arvien lielākās devās, apzinoties, bet neņemot vērā kaitīgumu,
• fiziska atkarība no vielas izraisītā efekta; pārtraucot - iestājas abstinences sindroms;
• kaitīgums ir ne tikai lietotājam, bet arī sabiedrībai.
Pieradumiem un atkarībām kopējais ir – tieksme pēc labsajūtas.
…
