CILVĒKA DZĪVI VIRZOŠIE SPĒKI
Džainisms: Dvēseles atbrīvošana no kaislībām un nirvānas sasniegšana.
Budisms: Karmas likums. Cilvēka dvēseli pēc nāves virza viņa karma – atdzimšanas iespēju ir daudz (cilvēks, dzīvnieks). Elle ir pārejošs soda un attīrīšanās stāvoklis.
Lokajata mācība: Līdz minimumam samazināt ciešanas un baudas padarīt par maksimālām.
Adžirika mācība: Realizēt garīgās potences, ievērojot askētismu.
Mimansas un vedantas mācības: Galvenais ir atbrīvoties no ilūzijām.
Ņjaja skola, vaišešika sistēma: Atbrīvoties no ciešanām un atkarībām.
Patandžali joga: saplūst dvēselei ar kosmisko pirmssākumu
Daoisms: Dzīvot, cienot un vērojot dabu, kā arī novērtēt pašu dzīvi, kas izpaužas veselībā, ilgā mūžā un pat nemirstībā. Svarīgi ir nekontrolēšanas un neiejaukšanās principi. Mērķis ir sasniegt harmoniju ar visu esošo, praktizējot pasivitāti un nepiepūlēšanos.
Džuandzi: Iegūt mieru, audzinot pašam sevi.
Neodaoisms: Iegūt nemirstību.
Konfūcisms: Dzīvot, veidojot harmoniskas attiecības ar līdzcilvēkiem, balstoties veselīgā sociālā sistēmā. Pašpilnveide.
Stoicisms: Galvenais ir pašcieņa, personības stabilitāte, izturības attīstīšana. Cilvēka mērķis ir dzīvot saskaņā ar dabu.
Empedokls: Pasaules virzītājspēki ir mīlestība un naids.
Platons: Jācenšas atbrīvoties no miesiskās juteklības cietuma. Vienīgā alga, ko cilvēks var gaidīt mirstot, ir dzīve pēc nāves.
Aristotelis: Entelēhija jeb 3 dvēseļu savienība ir virzība, sūtība, mērķis un jēga uz dzīvojot uz zemes. Cilvēka augstākais mērķis ir labi (izvairoties no galējībām) nodzīvot dzīvi; mērenība it visā ir ceļš uz laimi.
Epikūrs: Dzīvē pats svarīgākais ir būt laimīgam, izvairoties no jebkādām fiziskām un garīgām sāpēm. Jātiecas pēc atarakses jeb pareizas dzīves bez satraukumiem.
Hinduisms: Atkārtotu reinkarnāciju cikls – samsāra. Ikviens piedzimst, lai caur ciešanām sasniegtu šķīstību un atbrīvotos no pārdzimšanas, apzinoties dievišķā klātbūtni visās dzīves formās un jomās. Ikviena personiskā atbildība ir apzināties savu mirstīgumu.
…
