Psiholoģijas vēstures aspekti un virzieni psiholoģijā

2.3. Kognitīvais virziens
Kognitīvajā virzienā cilvēks tiek petits kā aktīvs informācijas apstrādātājs, kurš pastāvīgajā mijiedarbībā ar apkārtējo vidi izmanto savas psihiskas iespējas. (Borns, u.c., 2000 lpp. 30) Pētāmās jomas ir atmina, informācijas apstrādē, problēmu risināšanā un spriešanā. (Borns, u.c., 2000 lpp. 29)
2.4. Humānistiskais virziens
Šajā virziena pamata ir pieņēmums, ka ikviens cilvēks ir neatkārtojams un vērtīgs pats par sevi. Viņa dibinātāji ir Šarlote Bīlere, Abrahams Maslovs un Karls Rodžers. Viņi apgalvo, ka personīgo attīstību daudz lielākā mērā nosaka mērķis, nolūks un intuīcija , nevis apkārtējā vide vai bioloģija. (Borns, u.c., 2000 lpp. 30)
2.5. Psidonomiskais virziens
Šajā novirziena atspoguļojas Freida psihoanalītiskais mantojums, kas izturēšanās regulācijā lielu nozīmi piešķir neapzinātiem cēloņiem un motivācijas konfliktiem. Pētāma jomā ir personības īpašības traucējumi , saistībā ar seksuālajām un agresīvajām dziņām vai neatrisinātajiem bērnības konfliktiem. (Borns, u.c., 2000 lpp. 29)
…