Padomju Savienība
1917. gada Krievijas revolūcija boļševiku veikto varas sagrābšanu Krievijā 1917. gada novembrī (pēc vecā stila oktobrī).
Revolūciju var iedalīt divās atsevišķās fāzēs. Vispirms notika 1917. gada Februāra revolūcija, kas gāza no troņa Krievijas impērijas caru Nikolaju II un izveidoja Pagaidu valdību kurā dominēja mēreni noskaņoti sociālisti. Savukārt oktobrī Vladimira Ļeņina vadītā komunistu partija veica valsts apvērsumu un gāza Pagaidu valdību. Revolūcija skāra gan pilsētas, gan lauku apvidus. Lai gan galvenie revolūcijas notikumi norisinājās Maskavā un Sanktpēterburgā, plaši nemieri notika arī laukos.
Ļeņina nākšana pie varas jau 1918. gada otrajā pusē izraisīja Pilsoņu karu kurš turpinājās līdz 1920. gadam. Pēc uzvaras Pilsoņu karā, komunisti 1922. gada 22. decembrī izveidoja Padomju Savienību kura pastāvēja līdz 1991. gada decembrim.
PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) - pasaulē lielākā valsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922. līdz 1991. gadam.
Līdz 1989.-1990. g. tajā pastāvēja nedemokrātiskā valsts iekārta; šo iekārtu Staļina valdīšanas periodā (1929-1953) bieži uzskata par totalitāru. Pati PSRS ideoloģiskā un politiskā vadība šīs valsts iekārtu definēja kā proletariāta diktatūru, vēlāk - kā sociālistisko demokrātiju.
PSRS bija centralizēta plānveida ekonomika. Zeme un ražošanas līdzekļi PSRS bija valsts īpašums, kas skaitījās visas tautas, bet faktiski to pārvaldīja komunistiskās partijas nomenklatūra. PSRS bija viena oficiālā valoda – krievu, PSRS bija viena nodokļu sistēma, tos iekasēja centrālajā budžetā.
…