Staļins
Josifs Džugašvili, pazīstams ar vārdu Josifs Staļins. 1879. gada 21. decembrī, Gruzijā, bet mira 1953. gada 5. martā netālu no Maskavas. Viņš bija gruzīnu izcelsmes padomju politiķis. No 1920.-to gadu beigām faktiski valdīja kā neierobežots diktators. Šajos gados Staļins papildus Ģenerālsekretāra amatam ieņēma arī citus valsts amatus, bet valstī tika ieviests Staļina personības kults. PSRS Staļina laikā tiek uzskatīta par totalitāras valsts paraugu. Staļina valdīšanas laikā no agrāras Krievijas, veicot piespiedu kolektivizāciju un industrializāciju, tika izveidota lielvalsts, kas bija spēcīga rūpniecības un militārajā nozarē, tajā pašā laikā iedzīvotāju dzīves līmenis nebija diži labs, daudzviet valdīja pamatīga nabadzība, kura aizsākās viņa aizsāktās politikas dēļ, jo lai piespiestu uzsākt kolektivizāciju tika celtas cenas un novārdzināta ekonomika. Šajā laikā daudz resursi tika novirzīti militārajām vajadzībām, atstājot parastos iedzīvotājus 2. plānā. Taču cilvēkiem nebija izvēles, cenas bija augstas, alga maza un par nepakļaušanos pienācās smagi sodi. Staļina mērķu realizēšanai tika izmantotas plaša mēroga masu represijas. Staļina organizētajās represijās bojā gājuši apmēram 20 miljoni cilvēki. 5 miljoni, tā saucamo "kulaku" un citu zemnieku, kas nogalināti 1929-1933. 5 miljoni mirušo Ukrainas badā, ko mākslīgi izraisīja padomju vara. 5 miljoni nošautu militārprsonu 1933.-1953. gadam. 5 miljoni mirušo GULAG nometnēs. Pilnīgi visi Krimas tatāri, Volgas vācieši un čečeni tika izsūtīti uz Sibīriju un Kazahstānu. 1937. gadā Politbirojs atļāva nopratināšanā izmantot spīdzināšanu.…
