Rafaēls

Renesanses humānisma cildenuma ideāli visizteiktāk izpaudās Rafaēla (Raphael, īst. v. Rafaello Santi,1483-1520) daiļradē. Sintezējot iepriekšējo gleznotāju sasniegumus, viņš radīja sava dvēseliski skaidra, harmoniska attīstīta cilvēka ideālu, kas labi iederējās uz dižas arhitektūras vai skaistas ainavas fona. Rafaēls bija dzimis Urbīno pilsētā hercoga galma gleznotāja ģimenē, tāpēc savu bērnību un agro jaunību pavadīja vidē, kur pulcējās dzejnieki, filozofi, mūziķi zinātnieki. Sākumā viņš mācījās turpat pie tēva, vēlāk Perudžā pie Perudžīno (īst. v. Pjetro Vannuči ). Perudžīno darbnīcā jaunais mākslinieks apguva tp līnijas, lirisko plūdumu un prasmi izvietot tēlus telpā, kas vēlāk kļuva viņam visai raksturīga.
16g.s. sākumā Rafaels devās uz Florencē, kur tolaik kur olaik darbojās tādi mākslinieki kā Botičelli, Leonardo da Vinči, Mikelandželo un citi, kuru māksla atstāja uz jauno mākslinieku ļoti labvēlīgu ietekmi. Tieši Florences posmā (1504-1507) nobrieda Rafaēla meistarība un viņš vairākkārt gleznoja Madonnu kas viņam atnesa lielu slavu.…