Raiņa lugas "Jāzeps un viņa brāļi" analīze

Jāzepa attieksme pret brāļiem.
Tā nebija līdz galam izprotama – vienubrīd viņš teica, ka mīl viņus, bet nākamajā mirklī nostādīja viņus zemāk par sevi. Ja arī brāļi nebija labi cilvēki, manuprāt, nevajadzēja to viņiem tik atklāti „spļaut” acīs, jo Jāzeps bija tikai sapņojis – tā nebija realitāte – varēja jau paredzēt, kāda būs reakcija, ja viņš dalīsies savos sapņos.

Brāļu attieksme pret Jāzepu.
Brāļi Jāzepu ienīda. Daži to darīja tikai ārēji, jo brīžiem atteicās no, piemēram, Simona asinskāro plānu īstenošanas – kaut kur dziļi iekšēji viņi mīlēja savu mazo brāļuku, bet izšķirošajā brīdī pie bedres nepalīdzēja tādēļ, ka bija pārāk gļēvi un baidījās no Simona un Rubensa.

Jāzeps kā trimdinieks bija šķietami sasniedzis visu, ko vien var vēlēties – viņam bija sieva un bērni. Tomēr viņam trūka laimes. Sievu viņš neņēma par pilnu, toties pret savu tautu izturējās godam, ar cieņu un padevību.
…