Raiņa lugas "Zelta zirgs" analīze

2. Vai tiecoties pēc bagātības iespējams sasniegt dzīves virsotnes?
Antiņam jau no lugas sākuma neinteresēja nauda. Kad vecākie brāļi atrada sudraba monētas, kas paredzētas jaunākajam brālim, viņi rupji tās paņēma sev. Neko Antiņam neatstājot un pilnīgi drēbes noraujot nost, lai būtu ar ko apģērbt tēvu, viņi devās kāpt stikla kalnā, visu savu mantu savelkot virsū. Abi brāļi kāpa kalnā, lai tiktu pie daļas no karaļvalsts. Rezultātā Melnā māte puišiem paslidināja kāju un viņi gāja bojā un kalna galā tika Antiņš, kam nebija naudas, bet bija liela mīlestība pret princesi.
3. Vai par panākumiem vienmēr jāsaņem uzslavas?
Viscaur lugai Antiņš ir devis, neprasot neko pretī. Arī pēc princeses izglābšanas, Antiņš nozuda un neviens nezināja, kur viņš palicis un kas zem bruņām vispār ir slēpies. Viņam interesēja tas, ka viņš ir kopā ar Princesi, meiteni, ko mīl. Viņam neinteresēja vai kāds viņu saukā par nabadzīgu lauku puisi, jo viņam pietika ar prieku pašam par sevi.
Mūsdienās ir grūti novērtēt, vai cilvēks dara sirsnīgas vai dižas lietas, lai gūtu uzslavas, vai arī tas viņu tiešām dara laimīgu. Atšķirībā no stāsta, bieži vien cilvēkiem, kas dara lielas lietas, nesekojam līdzi katrā dzīves situācijā, kā lugā, kur viņi ir galvenie varoņi. Redzam viņus tikai tad, kad viņi tiek apbalvoti par lieliem darbiem. Ir grūti noteikt, vai cilvēkos dzirksti pret darbu rada medaļas un uzslavas vai arī iekšējais prieks par padarīto. Visbiežāk, kā arī man, tā ir šo abu lietu kombinācija, kas katram jāspēj sabalansēt, lai nepazaudētu galveno mērķi.
…