„Jāzeps un viņa brāļi”
Pie lugas Rainis strādā ļoti ilgi. Drāmas sākumi meklējami jau 1906.g. „Kopš tā laika Jāzepa doma vairs neatstājās visus trimdas gadus, pavadīja viņus un ievadīja atpakaļ dzimtenē. „Jāzepa” darbus bieži pārtrauca citas lugas, nerunājot par liriku, „Zelta zirgs”, „ Indulis un Ārija”, „Pūt, vējiņi!” tika sacerēti pa to laiku, kamēr „Jāzeps” arvien vēl gatavojās un kavējās.” Luga pabeigta 1914.g., bet grāmata kara dēļ parādās tikai 1919.g., iestudēta- 1920.g., kad Rainis jau atgriezies dzimtenē.
„Jāzeps” tik ilgi kavējās un gatavojās sarežģītās ieceres dēļ. Rainis risina vienu no būtiskākajām humānisma problēmām: kā izturētie pret pāridarījumu, kā sodīt noziegumu, kā cīnīties pret ļaunumu? Dzejnieks ne tikai neatlaidīgi meklē vispārliecinošāko atbildi, bet arī pats sevi zināmā mērā identificē ar Jāzepu- darbā atspoguļojas gan Raiņa trimdas vientulība, gan konflikti ar laikabiedriem, gan bažas par to, vai daudzie pāri darījumi tautai nepadarīs pašus cietējus par nežēlīgiem atriebējiem. Bībeles leģenda dzejnieku pārsteidz ar atriebes un piedošanas problēmas aso izvirzījumu.
Teika par Jāzepu un viņa brāļiem ir viena no tēlainākajām un psiholoģiski interesantākajām Bībelē. Ne velti 20.gs. mākslinieki, kas meklē jaunas ētikas normas un cenšas izprast cilvēka būtības slēptākos dzinuļus, apstājas tieši pie šīs leģendas. Plašu triloģiju prozā gadsimta vidū Jāzepa tēmai veltījis vācu lielais romānists Tomass Manns, savdabīgi interpretēdams un tēlodams gan Jāzepa tēva, gan brāļu, gan paša varoņa psiholoģiskos pārdzīvojumus. Rainis neizmanto visu leģendu. Viņu interesē Jāzepa raibajā dzīvē divi momenti: kā izaug brāļu naids pret Jāzepa tēva mājās un kā Jāzeps, svešumā kļuvis par bagātās Ēģiptes maizes klēšu saimnieku, atkal atrod ceļu pie brāļiem tad, kad viņi ieradušies lūgt palīdzību.…