Pirmais cēliens iesākas ar to, kā Aizkrauklis vēro kā strādā kārsējas un audējas. Viņš runā ar Spīdolu un atklāj, ka apkārtējie cilvēki domā, ka viņš ir pārāk stingrs tēvs, jo pārlieku daudz liek Spīdolai strādāt, kā arī to, ka ļaudis baumo, ka Spīdola ir ragana, ja pa naktīm strādā. Tādēļ Aizkrauklis iesaka Spīdolai domāt par precībām. Spīdola uz to atbild nedaudz iedomīgi, paskaidrojot, ka viņai līdz tam vēl ir daudz laika.
Kad Aizkrauklis aiziet gulēt, meitenes nebēdīgi pamet darbu un uzjautrinās, tad no meitenēm iz aizkrāsnes parādās vecā ragana. Spīdola mudina veco raganu mācīt burvestības. Meitenes sāk skaitīt buramvārdus.
Ragana iedot meitenēm (arī Spīdolai) burvju dziru, lai viņas redzētu „sapņu” preciniekus. Spīdola redz melno bruņinieku, pēc tam Lāčplēsi. Tad meitenes viena pēc otras cērt ar cirvja pietu pa bluķi, izlec ārā velni un melnais bruņinieks (cērtot Spīdolai). Melnais paziņo, ka Spīdolai jāiegūst spēks no tumsas valsts, viņai ir jācīnās pret visu labo un tas jāposta. Spīdola nepiekrīt. Tad Melnais Bruņinieks, velni un vecene pazūd.
Ienāk istabā Aizkrauklis ar Lielvārdu, Koknesi, Lāčplēsi (Lielvārda dēls) un pavadoņiem. Aizkrauklis iepazīstina Spīdolu ar viesiem. Lielvārds pastāsta par to, ka viņa dēls dosies uz Burtniekpili mācīties. Lielvārds atvadās no Lāčplēša, kurš paliek Aizkraukļa pilī. Spīdola dod Lāčplēsim sazāļotu vīnu. Lāčplēsis iemieg un redz Laimdotu... Spīdolai tas nepatīk, parādība sapnī izgaist. Spīdola mēģina iepatikties Lāčplēsim un viņu pavedināt, bet tas viņai neizdodas. Lāčplēsis sarunā atklāj viņa spēku lāča ausīs un vēlreiz izsaka savas ilgas pēc Laimdotas. Tas Spīdolai nepatīk, viņa parāda savu naidu, varu un sāk mirdzēt un spīguļot. …
