Zvīņādainos dzīvniekus, piemēram, aligatorus, bruņurupučus un čūskas, sauc par rāpuļiem. Daži rāpuļi dzīvo ūdenī. Daži – uz sauszemes. Lielākā daļa šo dzīvnieku dzīvo siltajās zemēs. Ir septiņas galvenās rāpuļu sistemātiskās grupas – ķirzakas, čūskas, amfisbēnas, bruņurupuči, krokodili, aligatori, hameleoni un hatērijas. Bruņurupuči ir vienīgie rāpuļi, kurus sedz bruņas. Vislielākā ir ķirzaku kārta – tajā ir ap 3800 sugu, bet vismazāk ir hatēriju kārtā ar vienu sugu.
Rāpuļi ir ļoti seni dzīvnieki. Mūsdienu rāpuļu priekšteči bija dinozauri, kas uz Zemes dzīvoja apmēram 150 miljonus gadu, bet pirms 65 miljoniem gadu pēkšņi izmira. Mūsdienās ir vairāk nekā 6500 rāpuļu sugu. Vislielākais rāpulis ir 10 metrus garais tīklainais pitons, vismazākais – tikai 33 mm pundurgekons. Rāpuļi ir aukstasiņu dzīvnieki. Lai iegūtu kustībām nepieciešamo enerģiju, viņiem nepieciešams saules siltums.
Rāpuļi ir pirmie mugurkaulnieki, kas pilnīgi pielāgojušies dzīvei uz sauszemes. Vairošanās procesā rāpuļiem nav nepieciešama ūdens vide, jo to dētajām olām ir blīvs apvalks. Tāpēc vairākums sugu apdzīvo sauszemi. Tikai dažu sugu bruņurupuči un čūskas dzīvo ūdenī. Salīdzinot ar abiniekiem, rāpuļu dzīvības norišu līmenis ir daudz augstāks. Tie elpo tikai ar plaušām, attīstīti arī elpošanas ceļi – trahejas un bronhi. Rāpuļi ir daudz kustīgāki par abiniekiem, viņiem ir daudz attīstītāka kaulu un muskuļu sistēma. Tomēr tāpat kā abinieki rāpuļi ir aukstasiņu dzīvnieki, tāpēc viņu dzīvesveids ir ciklisks un atkarīgs no apkārtējās vides temperatūras. Barība, tāpat arī barības iegūšanas veids, ļoti dažādi. Vairākums rāpuļu pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības – kukaiņiem, zirnekļiem, gliemjiem, zivīm, putniem, grauzējiem, bet ir arī sugas, kas pārtiek no augiem. Savukārt pašus rāpuļus barībā izmanto putni, zīdītāji (arī cilvēks), kā arī citi rāpuļi.…
