R.Dekarts "Pārruna par metodi"

1.Apsvērumi par zinātni.
Veselais saprāts piemīt visiem cilvēkiem vienādā mērā; spēja pareizi spriest un atšķirt patieso no maldīgā/ pareizo no aplamā.
No bērnības Renē Dekarts mācīts, bet, kad vajadzēja tikt uzņemtam izglītotajos, sapratis, ka lielāka ir nezināšana, nevis zināšana
Valoda- seno grāmatu izprašanai; mītu cildenums rosina garu; vēstures izcilie notikumi padara to cēlāku; labu grāmatu lasīšana ir kā saruna ar iepriekšējo gadsimtu ļaudīm. Matemātika- smalks izgudrojums; teoloģija māca, kā iemantot debesu valstību; filosofija dod iespēju ticami runāt par visām lietām; jurisprudence un medicīna saviem kopējiem sagādā bagātības un godinājumus.
Daiļrunība un dzeja- gara dāvanas nevis izglītības augļi. Jāprot noslīpēt savas domas, lai tās padarītu skaidras un saprotamas.
Matemātika- neapšaubāmība un secinājumu acīmredzamība.
Teoloģija- ceļš uz debesu valstību pavērts gan neizglītotiem, gan izglītotiem.
Filosofija- nav nekā, par ko nedisputētu (kas nebūtu apšaubāms); dažādi uzskati par vienu un to pašu jautājumu. Dekarts atzīst par aplamu visu, kas nav vairāk kā tikai ticams.
Citas zinātnes būvētas uz filosofijas pamata, bet tas nav droši.
Pietiekamā vecumā Dekarts pameta zinātnisku grāmatu studēšanu, lai ceļotu un gūtu dažādu pieredzi. Neticēja tam, ko varēja pārliecināt vienīgi piemērs un paradums.…