Recenzija filmai "Mākslīgais intelekts"

Filmas “Mākslīgais intelekts” režisors ir Stīvens Spīlbergs. Pēc manām domām šīs filmas tēma ir dzīvība un mīlestība. Tā apvieno sevī pasaku, zinātnisko fantastiku un drāmu, te saasinot, te atslābinot skatītāja sajūtas. "Mākslīgais intelekts" Spīlberga vadībā mēģina pārsteigt ar savu daudzpusību un cerības pilno pesimismu. Darbība notiek nākotnē, kad ļoti attīstījusies tehnika un cilvēku dzīvē ienākuši roboti.
Filmas galvenais varonis ir Deivids (Halejs Džoels Osments), kam ir tāda pati āda, acis un mati, kā jebkuram cilvēkam un ārēji viņš ne ar ko neatšķiras no pavisam normāla vienpadsmitgadīga zēna, taču tomēr Deivids nav īsts - viņš ir robots. Šo tehnikas brīnumu radījis ģeniālais profesors Hobijs (Viljams Hērts), apveltot savu izgudrojumu ar spēju sajust, vai, sliktākajā gadījumā, vismaz ārēji imitēt visu to, kas emocionālā līmenī ir pa spēkam reāliem cilvēkiem. Taču eksperiments ne tikai izdevās, bet pat aizgāja neparedzētās sliedēs - Deividā ieprogrammētā spēja just un mīlēt kļuva pārlieku reāla.…