Reformācija un kontrreformācija Eiropā un tās sekas 16.gadsimtā un 17.gadsimta vidū

Pastāvēja dažādas protestantisma kustības, kas pārauga ticībās- luterānismā, cvinglismā, kalvinismā, anabaptistos. Netālu Francijas robežas atradās Ženēva, kur izplatījās tāda protestantu kustība kā Kalvinisms. Žans Kalvins radīja protestantu baznīcu, kas atšķīrās gan no katoļu, Lutera un cvinglija baznīcām. „Kalvins uzskatīja, ka cilvēka dzīvē viss ir iepriekš nolemts. Pēc Dieva gribas cilvēkiem var veikties vai neveikties. Cilvēks pēc nāves var būt nolemts glābšanai vai arī pazudināšanai.
Ja cilvēks ir strādīgs, viņam darbā ir panākumi, tas uzlūkojams par Dieva labvēlības izpausmi. Cilvēka dzīvei jānorit ļoti vienkārši, tā jāpavada čaklā darbā, atsakoties no greznības un ērtībām, dzīvojot taupīgi un vairojot savus ienākumus.
„16.gadsimtā Ziemeļeiropas valstīs sāka izplatīties protestantisms. No Romas katoļu baznīcas atšķēlās Dānijas, Zviedrijas un Anglijas reģionālās baznīcas. 1555. gadā tika noslēgts Augsburgas ticības miers, kas pieļāva baznīcas pastāvēšanu Vācu valstīs. Protestantisms ietekmēja Bībeles lasīšanu, kas savukārt ļoti ietekmēja izglītību- daudzi Eiropieši iemācījās lasīt, kas izraisīja literatūras popularitāti. Reformācija neatstāja neskartu arī ekonomiku- tā radīja milzīgu iespēju attīstīt kultūru un veicinot kapitālismu. Savukārt politikā radīja sacensību starp valstīm un konkurējošajiem grupējumiem pašā valstī. „Tas izraisīja katoļu baznīcas pārdali divās daļās un piespieda Romas baznīcu reformēties, kas tika vairākkārt atcelts. Pāri visam tas radīja nāvīgu sprādzienu apvienotas kristietības ideālam. …