15. un 16. gs. mijā pastiprinājās centrbēdzes spēki katoļu baznīcā. Spānijā un Francijā tas izpaudās daudz vājāk nekā Vācijā. Tur jau bija nostiprinājušās absolūtās monarhijas. Franču katoļi pat jau 14. gs. sākumā piespieda pāvestus dzīvot Aviņonā (1309-1376). Turpretī Vācijā katoļu baznīcai piederēja daudz zemes, tās iespaids iedzīvotāju vidū bija diezgan spēcīgs. Tomēr auga neapmierinātība pret pāvesta varu. Īpaši tas izpaudās indulgenču pārdošanas uzplaukuma periodā.
Reformācija sākās jau 14. gs. Savu kulmināciju tā sasniedza 16.gs. Reformācijas pārstāvji bija par to, lai Svēto rakstu saturs būtu saprotams visiem cilvēkiem. Jau 14.gs. Džons Viklifs, viens no agrās reformācijas pārstāvjiem, pārtulkoja Bībeli angļu valodā.
Reformācija – antifeodāla kustība Rietumeiropā. 16. gs. tā vērsās pret katolicismu.
Reformas baznīcā brieda jau sen. kļūdaini būtu domāt, ka protestanti bija vienīgie, kas tiecās panākt izmaiņas baznīcā, pacelt garīdznieku un laju morāli. Visu 15. gs. koncilu rezultāti liecina, ka jau sen pastāvēja tendence reformēt baznīcu „galvā un tās locekļos”, t. i., no pāvesta un kūrijas līdz pat neievērojamiem draudžu priesteriem. Svarīga vieta bija 1417. g. Konstances koncila dekrētam „Frequens”, kas izvirzīja prasību pēc 10 gadiem sasaukt vispārējo koncilu, lai pārbaudītu kūrijas darbības panākumus reformu īstenošanā. Pāvesti nolemj šo dokumentu anulēt.
4.2. Cīnoties par reformām baznīcā, M. Luters pievērsās arī pedagoģijas jautājumiem. Vēstījumā „Vācu nācijas kristīgajai muižniecībai”(1520) un „Vācijas pilsētu vadītājiem, lai tie pilsētās atvērtu un uzturētu kristīgās skolas”(1524). M. Luters aicināja atvērt skolas, atbalstīt tā materiāli, iesaistīt tajās zēnus un meitenes. vēstījumos viņš ļoti augstu novērtēja skolotāju darbu, uzsvēra fiziskās audzināšanas nozīmi. …