Laura kā māte
Laura kā māte bija ļoti mīloša un jauka pret saviem bērniem. Bērnus viņa uzraudzīja ik brīdi, kad tas bija iespējams. Ja sievietei nebūtu bijuši bērni, apkārt viņai būtu vienas vienīgas sāpes un domstarpības. Bērni viņas dzīvē iededza gaišumu. Pat pirms miega, Laura apdomāja visu, ko vēl nepieciešams izdarīt viņu labā.
Citāts:“Laura centīgi, apzinīgi pūlējās domāt par ko citu. Ka rītdien jāsalāpa Mārim zeķes, jo novalkātās, no zaiga mantotās zandales izplēš briesmīgus caurumus, basu atkal nevar laist, lai nesamilst sadurtā kāja…”
Laura kā sieva
Pēc manām domām, Laura ir izcils sievas paraugs. Viņa savu vīru mīlēja ar visiem viņa trūkumiem. Kamēr vīrs sēdēja aiz restēm, sieva gremdējās pozitīvās un patīkamās atmiņās par viņu. Gaidīja vīru pārnākam, lai kopīgi varētu turpināt iesākto, taču apstājušos dzīvi. Dēka ar Rūdolfu,manuprāt, neliecina par viņas vieglprātību, jo sieviete bija ļoti atturīga un nekad neaizmirsa par savu vīru un apziņu, ka dzīvo vienīgi viņa un bērnu dēļ. Laura ir pelnījusi tādu vīrieti kā Rūdolfs, bet viņa ir tik apzinīga sieva, ka neizmanto šo iespēju.
Laura kā vedekla
Laura bija ļoti apzinīga un strādīga vedekla. Darīja visu, ko Alvīne lūdza. Sieviete necieta Alvīnes klātbūtni, jo tā vienmēr atgādināja par Riču un par to, cik viņi ir nelaimīga ģimene. Bet Laura ļoti neuzkrītoši vienmēr izvairījās no šāda veida dialogiem un centās uzturēt labu saikni ar Alvīni.
Citāts: “”Es taču gribu tikai izpeldēties!” Laura domāja, ka taisnodamās un negribēdama pat sev atzīties, ka īstenībā patiešām bēg no mūžīgajām valodām par vienu un to pašu, par vienu un to pašu.”
…