Reklāmas ētika

Vai ir iedomājam dzīve bez reklāmas? Diez vai. Bija pat tāda reklāma - ja nereklamētu neko, tad viss būtu pelēks (tāds priekšstats tika radīts) un mēs neko nezinātu, kas daļēji atbilst patiesībai. Reklāmu redzam it visur – gan ejot pa ielu, gan braucot ar transportu, tā ir avīzēs, televīzijā un radio, uz stabiem, sienām un visur citur, kur to vien var uzlikt vai pielīmēt. Ja sākumā reklāmas uzdevums bija informēt par preci vai pakalpojumu, tad tagad šķiet, ka tās uzdevums ir uzbāzties un ne mirkli nelikt mierā. Tās iztraucē labākos momentus filmās un aizņem daudz vietas žurnālos. Mēs pat paši nemanām, ka tiekam ietekmēti neapzinoties. Ir jau pat izveidojies tāds kā teiciens, kas pārveidots no teiciena “ja tevis nav šeit, tad tevis nav vispār” par “ja tu nereklamējies, tevis nav”.
Interesants ir fakts, ka cilvēki kaut reizi mūžā ir iegādājušies preci, ko reklāmā redzējuši vai dzirdējuši, kaut vien tā iemesla pēc, ka prece tiek daudz reklamēta.
Neanalizējot to, ka nevienu reklāmu nevar uztaisīt bez likuma un noteikumu pārkāpumiem, ir jautājums vai reklāmas ētika netiek pārkāpta jau ar it kā nevainīgo uzbāzīgumu. Vai cilvēki var brīvi izvēlēties? Teorētiski var, praktiski – ne vienmēr, jo tiek ietekmēta zemapziņa, kuru cilvēks nekontrolē.
Demokrātiskā sabiedrībā reklāma balstās uz diviem savstarpēji saistītiem principiem. Pirmais: reklāmas speciālistiem, uzņēmējiem un pārdevējiem ir tiesības brīvi izteikties tāpat kā visiem sabiedrības locekļiem, viņiem ir arī komerciālā vārda brīvība. Otrais: patērētājiem ir tiesības saņemt patiesu informāciju par piedāvātajām precēm.…