Renē Dekarts "Meditācijas par pirmo filosofiju". Otrās meditācijas pārskats

Otrā meditācija.
1. Kā tiek rezumētas 1.med. izvērstās šaubas?
Jāatmet viss, kas pieļauj šaubas (pat tad, ja atklājas, ka tas ir pilnīgi maldīgs).
Jāvirzās tālāk, kamēr zināms kas drošs, vai arī būt drošam par to, ka nekas nav drošs. (57; [1.]; VII,24)*
Šaubas ir ceļš (=metode), kur šaubas ir kritērijs, lai atmestu šaubas.
2. Kāpēc Dekarts piemin Arhimēda izteikumu?
Arhimēds: iedod man, kur nostāties, un es izkustināšu zemi (Lai izkustinātu Zemeslodi no vietas un pārceltu to citā vietā). Risinājums, kā noteiktu smagumu var izkustināt ar noteiktu spēku.
Dekarta drošais un nesatricināmais punkts ir viņam pašam iekšējs, taču Arhimēda punkts nepieciešami atradās ārpus viņa. (488; 2)**
3. Ko Dekarts pieņem par drošticamības pamatu?
Patiesais ir ka [pasaulē] nav nekā droša, jo:
o viss, ko sajūtu/redzu, ir maldīgs;
o nekas, ko dara klātesošu atmiņa, nekad nav pastāvējis (neuzticēšanās atmiņai rada šaubas par to, ko sajūtas sniedz šobrīd, kā arī, vai kaut kas ir bijis pirms šī brīža; 488; 4);
o cilvēkam nav sajūtu, ķermeņa, apveida, izplestības;
o kustība un vieta ir himēras (prāta sadomājums). (59; [2.])
…