• Renesanse nozīmē atdzimšanu, antīkās literatūras, filozofijas un mākslas „atdzimšana”.
• Cilvēki interesējas par antīkās kultūras mantojumu, rod tajā iedvesmas avotu, antīkās pasaules tēlos strāvo jauna dzīvība.
• Īstā renesanses vieta ir Itālija.
• Dante – pirmais Itālijas nacionālais dzejnieks
Tautas tribūns Kola di Rienco – politiskais atdzimšanas projekts
15.gs. vidus – grāmatu iespiešanas sākumi
• Rodas jaunas, no viduslaiku kultūras atšķirīgas garīguma formas. Renesanse izaug no viduslaiku kultūras, tā neiezīmē pārrāvumu vēsturiskās attīstības gaitā, tā nav arī absolūta opozīcija – tā apliecina citu pasaules redzējumu.
• „Humānists” – cilvēks, kurš nodarbojas ar humanitārajām studijām: gramatiku, retoriku, poēziju, seno tekstu izpēti utt. Vēlāk – visaptverošas zināšanas par cilvēku un viņa vietu pasaulē.
• Grieķu un latīņu klasiskais mantojums – neizsmeļams gudrības avots un cilvēcības etalons.
• Renesanses cilvēks nenoliedz Dievu, taču viņš saskata dievišķās gudrības un skaistuma augstāko iemiesojumu pašas Dieva radītās pasaules lietās un parādībās, bet it īpaši cilvēkā, kas radīts „pēc Dieva ģīmja un līdzības”.
• Lorenco Valla – „neolatīniskā Renesanse”, šī strāvojuma garīgais avots ir klasiskā Roma (Cicerons); slavina dabas un cilvēka skaistumu, prieku un dzīves baudu.
…
