Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
11,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:764584
 
Author:
Evaluation:
Published: 29.03.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

1176. g. Frīdrihs Barbarosa dodas uz Itāliju ar karapulkiem. 1176. g. kaujā pie Laņjo Frīdriha karaspēks tiek sakauts. Tad Frīdrihs atsakās no Itālijas. Šo laiku var uzskatīt par renesanses sākumu (formāli).
1183. g. tiek noslēgts oficiāls miera līgums un Itālija iegūst neatkarību, lai gan paliek Svētās Romas sastāvā. Par galvenajiem centriem kļūst Florence, Milāna, arī Venēcija.
1182. g. piedzimst Asīzes Francisks, ļoti turīgā ģimenē, viņš kļūst par mūku-vientuļnieku. Viņa galvenā ideja ir mīlestības ideja, ko arī viņš sludina. Viņš ir sarakstījis „Saules likumu”. Šajā pašā laikā dzīvo arī Akvīnas Toms, kurš, dzīvojot visu laiku pie ezera, to pat neievēro. Asīzes Franciska otrā ideja ir pieticība.
1438. g. Itāliju apciemo Jānis VII Paleologs un Georgs Gemists Pletons, kurš itāļus iepazīstina ar Platona mācību. Itālijā sākas antīkās filosofijas bums.
14/15 gs. Florencē tiek likvidēta šķiru barjera un par noteicošo faktoru kļūst cilvēka prāts, zināšanas un izglītība. Šis ir universālu cilvēku laiks. Renesanses laikā sākas lielie ģeogrāfiskie atklājumi.
1492. g. Kolumbs atklāja Ameriku.
Florencē pēc Pletona aizbraukšanas tiek nodibināta Platona cienītāju apvienība, kas vēlāk tiek saukta par Platona Akadēmiju.
Renesanses galvenais centrs Itālijā ir Florence.

Visu renesansi iedala:

1) protorenesanse jeb dučento un trečento (1200-1300 gadi), galvenie cilvēki šajā laikā ir Džoto un Dante Aligjeri;
2) agrā renesanse jeb kvatročento (1400. gadi), tas ir laiks, kad viss rodas, tiek izstrādāti galvenie arhitektūras projekti (Filips Bruneleski), tēlniecībā ir Donatello, glezniecībā – Mazačo;
3) augstrenesanse jeb sinkvečento, arhitektūrā – Bravante, tēlniecībā Mikelandželo, glezniecībā Mikelandželo, Leonardo, Rafaels, Ticiāns. Centri – Roma un Florence;
4) vēlā renesanse jeb sinkvečento otrā puse (16. gs. otra puse), jeb manierisma laiks. Centri ir Roma un Venēcija. Glezniecībā – Veronēze un Pintoreto, tēlniecībā nekā jauna nav.

Līdz 15. gs. sākumam visas Ziemeļitālijas pilsētas skaitās republikas.
1530. g. varētu uzskatīt par renesanses galu, kad Kārlis II Toskanda ieceļ Mediči par hercogieni un Florence beidz pastāvēt.

Reformācija (1513-1521 g.), kad Luters sāk sludināt reformācijas idejas. Klemenss VIII arī nav spējīgs neko grozīt šajā ziņā. Ir notikusi kārtējā baznīcas šķelšana, kuras rezultātā no katoļiem atdalās luterticīgie. Klemenss VIII aicina palīgā Kārli V, kura karaspēks 1527. g. ienāk Romā, pēc šī uzbrukuma Roma vēl ilgi nespēj atkopties.
1534. g. spāņu mūks Ignacio Lojola nodibina jezuītu ordeni, kas nodarbojas ar ķeceru ķerstīšanu.
1554. g. tiek atjaunota inkvizīcija.
1600. g. 17. februārī tiek sadedzināts pēdējais renesanses humānists Džordano Bruno. Garīga tumsība iestājas vismaz uz pārsimts gadiem. Ārpus Itālijas renesanses idejas pāri Alpiem nonāk ar krietnu novēlošanos.
Renesanses laikā Florence ir viena no lielākajām Eiropas pilsētām. Iedzīvotāju skaits ir apm. 100 000. Florencē rodas gan bankas, gan manufaktūras, kā arī tiek likti pamati modernajai izglītībai. Apm. 10 000 zēnu mācās skolās. Skolas pie baznīcas ir bezmaksas. Tālākā izglītība (botekas) notiek bez laika ierobežojumiem. Boteku beidz vispārizglītots cilvēks. Šajā laikā rodas arī universitātes, pirmā ir Parīzes universitāte. Galvenais ir filosofija, bet tā lielākoties nodarbojas ar antīko filosofiju.
Vēl renesanses laikā uzplaukst tirdzniecība. Izplatās ceļošana, sākotnēji tie ir tirgoņi. Ceļošana izmaina telpas un laika izpratni. Laiks kļūst lineārs. Ceļošana sākas arī izziņas nolūkos (piem., Kolumbs sasniedz Ameriku). Pilnveidojas priekšstati par pasauli. Notiek kartogrāfijas uzlabošana (Gerhards Merkators – pirmais nopietnais karšu izdevējs un sastādītājs). Politiski ārkārtīgi nestabils laiks. Tomēr uzplaukst arī nodevība, izvirtība, mistika.
1509. g. Venēcijā oficiāli reģistrētas apm. 10 000 ielasmeitas.
1450. g. Johans Gutenbergs izgudro grāmatu iespiešanu. Tiek izdota grāmata „Velna teātris” 33 sējumos.
Augstākā zinātne ir filosofija, tā kļūst antropocentriska, galvenā problēma ir ticības un prāta attiecības. 14. gs. šīs lietas vienu no otras atdala.
Astronomija balstās uz Ptolemaja sistēmu līdz Kopernikam, kurš pierāda pretējo (ka Zeme nav Visuma centrā),
Zooloģijas galvenais uzdevums – atrast apslēpto jēgu, Dieva gribas izskaidrojumu.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register