Renesanses laika komponistu skolas

Romas skola.
Daiļrades virzienu kopums, kas izveidojās Romā, 16 – 17.gs.
Polifonās vokālās mūzikas skola, kuras priekšgalā bija Palestrina (izveidojās 16.gs.otrā pusē). Viņa tradīciju turpinātāji bija Dž. M. Un Dž. B. Nanīno, F. un Dž. Anerio, F. Suriano.
Romas skolai raksturīgs reliģisko žanru pārsvars – mesas, motetes, arī madrigāli. Romas skolas stingrais stils iezīmējās ar melodisko līniju plūdumu, mūzikas konsonantumu, harmonijas sākumu veidošanos. Romas skolas pārstāvji radīja labskanīgus, cildenām emocijām caurstrāvotus skaņdarbus. Viņu daiļrade sagatavoja pāreju no polifonijas un homofoniju. Vēlāk Romas skola kļuva par baznīcas a cappella kora mūzikas akadēmisku virzienu.
Operas žanrā Romas skola bija viena no pirmajām operskolām Itālijā 17.gs 20 – 30.gados tajā iezīmējās divas spilgtas līnijas:
1 – greznās baroka stila operu izrādes. Domeniko Macoki „Adomisa ķēdes”.
2 – commedia dell’arte radniecīgās, pamācošās komiskās operas. Virdžilo Macoki un M. Maracoli „Ceri alkstošais”, 1639.g.
Ievērojamākais Romas skolas pārstāvis bija S. Landi (opera „Svētais Aleksejs”, 1632.g.). Viņa operās dramatiskas, pat traģiskas Bībeles leģendu situācijas apvienojās ar sadzīves un fantastikas ainām. Parādījās arī jaunas vokālās formas – rečitatīvi, dziesmiņas, žanriski kora numuri.
Pazīstami Romas skolas pārstāvji arī L. Vitori. M.A. Rosi.
Romas skolas tradīcijas vēlāk pārņēma Venēcijas skola.
…