Retorika ir praktiska zinātne, māksla, tā ir teorija par līdzekļiem un iespējams, kā pārliecināt citus. Retorika ir vispārīgās izglītības pamats.
Retorikas varianti
Ņūretorika – jaunā retorika (ASV 20. gs) – visaptveroša zinātne par komunikāciju
Argumentēšanas retorika – polemikas māksla jeb erestika– loģika un dialektika. Balstās uz Aristoteļa mācību
Literārā retorika – stilistika, pēta tropus
Ētiski pedagoģiskā retorika – (J. Hābermass – arg. filozofs, 1929.g. to izveido kā komunikatīvās darbības teoriju)
Retorika kā praktiskā filozofija – pamats ētikai un estētikai
Filozofiskā hemenētika – (H.G. Gadamer 1900 “Patiesība un metode”)
Semiotiski lingvistiskā retorika – ( saiista ar R. Bartu 1915-1980, Mūsdienās visizcilākais ir U. Eko 1932)
Postmodernā retorika
Retorikas rašanās
1.Leģenda nr1.– 465. g.p.m.ē. no Sirakūzām padzen tirānus. Parādās pirmais retors Korakss (krauklis) – pārliecinātājs. Šī leģenda tiek interpretētas 2 veidos:
Netiek īstenota retorikas ietvaros- Viņam galmā labas pozīcijas, bet tad viņš tās zaudē. Vēršas pie tautas pārliecināt, ka viņa stāvoklis ir jāsaglabā. Bija pietiekami gudrs, lai pārliecinātu tautu. Viņš pamanījās kā pārliecināt citus un tā sākās retorikas apguve. Skolniex Teisijs saraxtīja grāmatas.
Tiek izvērsts retorikā- Korakss tiek uzskatīts par politisko runu pamatlicēju. Politiskā runa- politikoi logoi ( antīkās pasaules politologs). Antīkajā pasaulē tas ir vārdam retorika sinonīms.…
