1. Ētika, morāles
Ētika – (gr.ethos: tikums, paradums, paraša, raksturs) morāles un tikumības teorija. Noteiktām vērtībām atbilstoša saprātīgas(labas, laimīgas, pareizas utt.) izvēles, rīcības un dzīves teorija. Morāle – (lat. Daba, raksturs, paradums, dzīves veids, tikumi, ētisks)jābūtība, normu un vērtību kopums, kas veido dispozīciju(domāšanu) nodomu – kā jēgpilnāk labāk dzīvot, kā saprātīgāk lemt kopsakarā ar citiem.
2. Antīkā ētika
Baudas filozofija – kirēnas ētika – dibinātājs Aristips (ap. 435-355 pr. Kr.). Viņa filozofijas jautājums ir bauda. Baudas izjūta ir augstākais labums, t.i., tāds stāvoklis, kas neizsauc citas vajadzības. Bauda ir galīgais labums un mērķis, un laime ir baudu pilnības pavadizjūta. Bauda- patīkams juteklisks pārdzīvojums, kas attaisno visu un, būdama universāla, pakļauj sev gan tikumiskās normas, gan kaunu, pati palikdama par valdošo mērķi. Tas ietver gan miesiskas sajūtas, gan garīgu pārdzīvojumu, gan garīgu pārdzīvojumu, gan pagājušas baudas atmiņas, gan vēl gaidāmu baudu, kaut gan atmiņas par pagātni vai nākotnes baudījuma gaidas Aristips vērtējis zemāk par īstenu baudas mirkli tagadnē. bauda – augstākais labums un mērķis. Nevis jebkura bauda, bet lielākā bauda jāizvēlas. Baudas stāvoklis patstāvīgs: kad ir bagātība vai nabadzības bauda. Bauda ir subjektīvs dvēseles stāvoklis. Jābūt baudas saimniekam. Bauda ir mūsos. Sekotāji Aristipam – Etions, Antipatrs, Teodors, Epitīmids, Hēgēsijs.…