Rinolālija [lat rhinolalia – gr. rhis, rhinos – deguns + gr. lalia – runa] - balss tembra
un skaņu izrunas traucējums, ko izraisa runas aparāta perifērās daļas anatomiski fizioloģiski
traucējumi.
Par rinolāliju runā tad.
Ja pārsvarā ir artikulācijas traucējumi un skaņu (arī līdzskaņu) skanējuma izmaiņas.
Patoloģiski izmainīts balss tembrs tāpēc, ka nav normālas deguna dobuma
līdzdalības balss veidošanā un skaņu artikulēšanā (izrunāšanā).
Rinolālijas gadījumā ir skaņu izrunas traucējumi tāpēc, ka skaņas pārmērīgi vai
nepietiekami rezonē deguna dobumā. Šādi rezonēšanas traucējumi izelpojamās gaisa
plūsmas nepareiza virziena dēļ, jo ir aizdegunes, deguna dobuma, mīksto, cieto
aukslēju organiski bojājumi vai mīksto aukslēju funkciju traucējums (Lūse J., Miltiņa
I., Tūbele S., 2012, 277).
Rinolālija ir perifērās sistēmas organisks dabas traucējums, kas izpaužas balss
tembra, fonācijas un skaņu artikulācijas defekta veidā. Vārds rinolālija cēlies no grieķu
valodas ( rhinos – deguns, lalina – runa). Bērna runa ir nazāla pieskaņa. (Baumane A., Ķeire
L., 1994, 7).
Rinolalija - balss tembra un skaņu izrunas traucējums, ko nosaka anatomiski
fizioloģiskās pataloģijas runas aparata perifērā daļā. (Vilka I. 2020).…