Rakstīšana – tā ir īpaša valodas izteikšanas forma, kas tiek fiksēta uz papīra vai uz kāda cita materiāla, izmantojot grafiskus simbolus, kas atbilst noteiktai valodai.
Grafisko simbolu attēlošana saistās ar noteiktu roku stāvokli un to kustībām.
Ļoti svarīgi jau iepriekš attīstīt bērna roku muskulatūru un sagatavot to grafisko zīmējumu veikšanai.
Rakstīšanas procesā liela fiziskā slodze ir visam ķermenim kopumā, bet it īpaši muguras, plecu, roku, plaukstas, pirkstu kaulu un muskuļu grupām. Pirmsskolas vecumā bērniem rakstīšanā noslogotie kauli vēl nav nobrieduši, skrimšļi vēl nav pilnīgi pārkaulojušies.
Jau pirmo reizi uzsākot bērnu apmācīt rakstīt burtus ir jāiemāca pareizi apsēsties pie galda, jo rakstot galvenais smagums jāiztur mugurai. Vājais bērna mugurkauls var tikt pārslogots un nepareizas sēdus pozas izvēles dēļ var iegūt nepareizu izliekumu.
Jau pirmsskolā skolotājiem ir stingri jāseko, lai bērni sēžot pie galda un rakstot:
ieņemtu pareizu ķermeņa stāvokli;
atbalstītu muguru pret krēsla atzveltni;
neatbalstītos ar krūtīm pret galda virsmu;
kājas būtu saliektas 90 grādu leņķī un pēdas pilnīgi atbalstītos pret grīdu;
abu roku apakšdelmiem jāatrodas uz galda, elkoņi sniedzas pāri galda malai.
Jāatzīmē, ka rakstīšanas laikā galdam, krēslam jāatbilst bērna augumam. Ir svarīgi ne tikai prast ieņemt pareizu pozu, bet arī pareizi novietot burtnīcu. No burtnīcas novietojuma ir atkarīgs ne tikai uzrakstītā raksta skaidrums, bet arī burtu slīpums.
Ļaujiet bērnam vispirms burtnīcu vai papīra lapu novietot tieši sev priekšā. Pēc tam to pavirziet nedaudz uz labo pusi, tā, lai tās kreisais apakšējais stūris atrastos bērna krūšu vidū, apmēram 20 grādu leņķī. Kreiļi šo darbību veic uz kreiso pusi…